Pārtika nekļūs lētāka, tomēr cenas būs stabilas

Pārtikas cenu kāpums ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa celšanu, energoresursu sadārdzināšanos visā pasaulē un pērnā gada zemo bāzi, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Līdz ar to, ka 2010. gadā bijusi deflācija, neliels pieaugums šogad ir nenovēršams, uzskata bankas prezidents, piebilstot, ka Latvijā kopumā inflācijas kāpums nav gaidāms. Inflāciju manīs pirmajā ceturksnī, tomēr nākamajos ceturkšņos tā pierims.

Viņaprāt, pārtika lētāka nekļūs, tomēr cenas paliks stabilas. Galvenais būs tas, lai 2011. un 2012. gadā inflācija saglabājas salīdzinoši zemos līmeņos, un vienīgais kritērijs, kas valdībai būs jāpanāk, ir budžeta deficīta samazināšanās.

Attiecībā uz iestāšanos eirozonā, Rimšēvičs pārliecināts, ka izskanējusī kritika par eirozonas stabilitāti un salīdzināšana to ar grimstošu Titāniku ir pārspīlēta.

Atšķirība ir tajā, vai mēs gribam būt uz gumijas laiviņas, kas piesaistīta pie grimstoša Titānika, vai uz liela kuģa klāja, vērtē Rimšēvičs, norādot, ka Eiropa apzinās izdarītās kļūdas, un tās tiek risinātas. Situācijas cēlonis, kurā nonākusi Īrija un Grieķija, norisinājās 2004. gadā, kad «tika palaisti vaļā groži». Šobrīd tie tiek pievilkti un līdz ar to arī krīze eirozonā mazinās.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais