Latvijai draud nekustamā īpašuma deficīts

Jau pēc gada vai diviem Latvija atkal var piedzīvot kvalitatīva nekustamā īpašuma deficītu, turklāt visos tirgus segmentos, liecina kompānijas Colliers International pētījuma dati.

2010. gads nekustamā īpašuma tirgū bijis aktīvāks nekā 2009. gads – tika veikts daudz vairāk transakciju gan komercplatību, gan mājokļu sfērā. Beidzās emocionālā krīze un tirgus spēlētāji varēja sajust krituma reālās robežas, realizējot savus plānus nekustamā īpašuma pārdošanā, pirkšanā vai īrēšanā, laikrakstam Telegraf norāda kompānijas Latvijas pārstāvniecības direktors Deniss Kairāns.

Viņaprāt, 2010. gadu var dēvēt arī par banku gadu, jo tās kļuva par būtiskākajām nekustamo īpašumu turētājām, un no to stratēģijas un politikas lielā mērā atkarīga turpmākā notikumu gaita. Pērn aktivizējies arī īres tirgus.

Nozīmīgu ietekmi uz tirgu atstāj arī uzturēšanās atļaujas iegūšana, iegādājoties nekustamo īpašumu, kas šobrīd vēl tikai uzņem apgriezienus, secina eksperts.

Vaicāts par prognozēm uz 2011. gadu, speciālists uzsver, ka nekustamā īpašuma, kā arī īres tirgus cenas ir sasniegušas zemāko punktu un saglabāsies stabilas, atsevišķos gadījumos paaugstinoties.

Nozīmīgākās tirgus spēlētājas būs bankas, kas arī 2011. gadā turpinās īpašumu pārņemšanas politiku, taču aktīvi šos īpašumus šogad vēl nepārdos. Tirgū būs liela interese par objektiem, kas uzcelti treknajos gados, jo jauna celtniecība masu apjomos netiek plānota. Tas izraisīs nekustamā īpašuma deficītu 2012. – 2013. gadā visos segmentos. Atsevišķos gadījumos tas novērojams jau pašlaik – pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Jūrmalā, apmaiņā pret uzturēšanās atļauju Latvijā, jau šobrīd pārsniedz piedāvājumu.

Nekustamā īpašuma tirgus atrodas noslēdzošā cikla stadijā, mēs jau paspējām iziet aktīvas attīstības un krituma stadijas, bet tuvākos 2 – 3 gadus atradīsimies stabilizācijas fāzē. Savukārt tādu ažiotāžu, kāda Latvijā tika novērota 2005. – 2007. gadā, var arī nesagaidīt, pieļauj speciālists.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.