Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina valdības deklarācijā iekļaut iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu groza paplašināšanu, aģentūru LETA informēja LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde.
Pēc viņas paustā, LBAS ir nosūtījusi savus papildinājumus topošajai valdības deklarācijai. Tajā iekļauti arī LBAS dalīborganizāciju - nozaru arodbiedrību priekšlikumi.
LBAS savos priekšlikumos īpašu uzmanību vērš uz sadaļām par nodokļu politiku un nodokļu administrēšanu un par minimālo algu un neapliekamo minimumu, kā arī rosina deklarāciju papildināt ar sociālo partneru lomas stiprināšanas un kapacitātes celšanas un citām svarīgām tēmām.
Sadaļā par nodokļu politiku LBAS norāda, ka darbaspēka nodokļu sloga pārnese uz netiešajiem nodokļiem, saglabājot sasniegto darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu zemo algu saņēmējiem un pakāpeniski paplašinot to, lai stiprinātu vidusšķiru, var notikt, vienlaikus samērīgi paaugstinot darba ņēmēju sociālo aizsardzību un pirktspēju.
LBAS rosina valdības deklarācijas pamattekstā obligāti iekļaut iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu groza paplašināšanu. To paplašināšana gan kompensētu šī instrumenta ietekmes mazināšanos inflācijas ietekmē, gan veidotu papildu motivējošos faktorus koplīgumu pārklājuma palielināšanai, atbilstoši Eiropas parlamenta un Padomes direktīvai par adekvātu minimālo algu ES.
LBAS norāda, ka, lai kompensētu cenu līmeņa izmaiņas, ar IIN neapliekamā summa ir jāceļ līdz 1000 eiro gadā jeb 83,33 eiro mēnesī. Darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieka ēdināšanas izdevumi, ārstniecības izdevumi un citi LBAS rosinātie izdevumi ir jāattiecina arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un budžeta iestādēs nodarbinātajiem.
LBAS norāda, ka sadaļā par minimālo algu un neapliekamo minimumu ir nepieciešams paredzēt, ka neapliekamā minimuma piemērošanas robežu pārskatīšana ir jāsasaista ar minimālās algas izmaiņām. Pārskatīšanas procesam ir jābūt operatīvam, un tas nedrīkst atstāt negatīvu ietekmi uz darba ņēmēju pirktspēju.
Lai tiktu izpildītas Eiropas parlamenta un Padomes direktīvā noteiktās prasības par adekvātu minimālās algas līmeni, par pamatu jāņem direktīvas priekšlikums minimālās algas līmeni noteikt 50% apmērā no vidējās algas Latvijā, kā arī nodrošināt minimālās algas pirktspējas līmeni, kas spēj pie pilnas slodzes strādājošam cilvēkam nopelnīt līdzekļus pamatvajadzību segšanai.
Saistībā ar neapliekamo minimumu LBAS norāda, ka ne tikai ir regulāri jāceļ neapliekamā minimuma līmenis, bet tas ir jāsasaista ar minimālās algas izmaiņām, un ir jāpārskata neapliekamā minimuma piemērošanas robežas atbilstoši darba algu pieaugumam un pirktspējai
LBAS rosina papildināt valdības deklarāciju arī ar vairākiem tajā neiekļautiem uzdevumiem. Piemēram, deklarācijā ir uzsvērta sadarbība ar sociālajiem partneriem atsevišķu politisko mērķu sasniegšanā, tomēr nav iekļauta vispārēja sociālo partneru lomas stiprināšana un kapacitātes celšana. Atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par adekvātu minimālo algu, kas tika apstiprināta 2022.gada 4.oktobrī, valstīm ir jāizstrādā rīcības plāns darba koplīgumu veicināšanai un tā aptvēruma tuvināšanai direktīvā uzstādītajam mērķim, panākot 70% darbinieku pārklājumu.
Direktīvas 4.pantā ir uzsvērts, ka "dalībvalstis, kurās darba koplīguma slēgšanas sarunu aptvērums ir mazāks par 70% no 2.panta izpratnē definētajiem darba ņēmējiem, vai nu ar likumu pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, vai vienojoties ar tiem, papildus paredz darba koplīguma slēgšanas sarunu sekmējošu nosacījumu satvaru un izstrādā rīcības plānu darba koplīguma slēgšanas sarunu veicināšanai."
LBAS piedāvā noteikt LBAS iesaistīto dalīborganizāciju biedru maksu - 1% no bruto darba algas - kā IIN attaisnotos izdevumus. LBAS norāda, ka ir jāceļ sociālo partneru kapacitāte, veicinot sabiedrības izpratni par sociālā dialoga lomu sabiedrībā un sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē.
LBAS aicina valdības deklarācijā iekļaut arī nepieciešamību steidzami rast risinājumu VSAOI atliktās nomaksas problēmai, kas skar pensionārus, kuri pensionējas VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma laikā. Nepieciešama aktīva rīcība šīs problēmas risinājuma rašanā, pārtraucot turpmāk piešķirt VSAOI samaksas termiņa pagarinājumus un attiecīgo personu labā novirzīt līdzekļus no pamatbudžeta uz speciālo budžetu.
LBAS lūdz deklarāciju papildināt ar jaunu punktu, kas paredz veicināt darba samaksas palielināšanos valsts pārvaldē, kā arī noslēgt publiskajā sektorā pirmo nacionālā līmeņa ģenerālvienošanos, lai paredzētu papildus sociālās garantijas valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonām un darbiniekiem."
Kā vienu no nākamās valdības uzdevumiem LBAS saskata arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējuma pilnveides. LBAS uzsver, ka NĪN pieaugums uzņēmumiem nedrīkst radīt līdzīgu konkurētspējas apdraudējuma efektu kā OIK. Saskaņā ar "Eurostat" datiem jau šobrīd NĪN kopapjoms 2021.gadā Igaunijā sastādīja 0,5% no IKP, bet Lietuvā 0,4% no IKP, savukārt Latvijā NĪN kopapjoms ir 0,7% no IKP. Igaunijā un Lietuvā prakse atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim ieviesta jau šobrīd, tādēļ LBAS rosina NĪN ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā; nodokli zemei zem pirmā mājokļa ar samazinošu koeficientu 0,2.
