Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 363 000 eiro apmērā, kas ir 3,3 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 1,194 miljoni eiro.
Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2022.gada oktobrī atgūts 261 000 eiro, no vērtspapīriem - 7000 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas - 4000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūts 91 000 eiro.
Tādējādi 2022.gada desmit mēnešos "PNB bankas" administrators atguvis kopumā 27,837 miljonus eiro, bet kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 178,37 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 29,641 miljona eiro apmērā.
Vienlaikus "PNB bankas" maksātnespējas procesa izdevumi oktobrī bija 599 000 eiro apmērā, tostarp izdevumi kredītiestādes mantas un darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 424 000 eiro, administratora un administratora palīga atlīdzība - 113 000 eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 8000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 3000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 51 000 eiro.
Tādējādi šogad desmit mēnešos "PNB bankas" maksātnespējas izdevumi veido kopumā 7,534 miljonus eiro, bet kopš "PNB banka" atzīta par maksātnespējīgu bankas maksātnespējas procesa izdevumi veido kopumā 34,889 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas maksātnespējas procesa izdevumi bija 5,481 miljona eiro apmērā, 2020.gadā - 9,97 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 11,904 miljonu eiro.
2022.gada 31.oktobrī "PNB bankā" garantētie noguldījumi bija 8,381 miljona eiro apmērā, kamēr 2021.gada beigās garantētie noguldījumi bija 9,756 miljonu eiro apmērā. Savukārt citi noguldījumi oktobra beigās bija 132,941 miljona eiro apmērā.
Vienlaikus bankas pakārtotās saistības veidoja 17,854 miljonus eiro, emitētie subordinētie parāda vērtspapīri bija 39,427 miljonu eiro vērtībā, bet pārējās bankas saistības bija 129,227 miljonu eiro apmērā.
Kredītu un debitoru parādu apmērs oktobra beigās bija 50,232 miljoni eiro, kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām bija 40,345 miljoni eiro, pārdošanai pieejamie aktīvi bija 18,623 miljonu eiro vērtībā, ieguldījumi vērtspapīros bija 3,591 miljons eiro, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 8,521 miljonu eiro.
Kopumā "PNB bankas" aktīvi 2022.gada oktobra beigās bija 126,029 miljonu eiro apmērā, kamēr 2021.gada beigās bankas aktīvi bija 155,147 miljonu eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves oktobra beigās bija negatīvs - mīnus 201,801 miljons eiro.
"PNB bankas" iespējamās saistības šogad 31.oktobrī bija 331 000 eiro apmērā.
Paziņojumā arī minēts, ka "PNB banka" turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts institūcijām un amatpersonām, lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesu, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un citu piemērojamo normatīvu prasību ievērošanu.
Tāpat administrators norāda, ka, izpildot regulējuma prasības un atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Finanšu izlūkošanas dienesta prasībām, sadarbībā ar SIA "Ernst & Young Baltic" ir izstrādāta metodoloģija, kas paredz bankas kreditoru, aizņēmēju, bankas realizējamo aktīvu pircēju un jebkuru naudas un citu finanšu līdzekļu saņēmēju izvērtēšanu atbilstoši normatīvu prasībām. Izstrādāto metodoloģiju FKTK padome apstiprinājusi 2020.gada 11.augustā.
Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.
"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PNB banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.