Banku analītiķi: Latvijā bezdarbs varētu pieaugt

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Nākamgad plānotais minimālās algas palielinājums sadārdzinās preču un pakalpojumu ražošanas procesu no darbaspēka izmaksu puses, tāpēc uzņēmumi, kuros liels strādājošo īpatsvars saņem minimālo algu, var apsvērt iespēju mazināt darbinieku skaitu, pieļauj Migunovs.

Pagaidām bezdarbs joprojām paliek salīdzinoši zemā līmenī, kaut arī turpmākais pieprasījuma samazinājums pēc darbaspēka var to palielināt, uzskata ekonomists.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka darba meklētāju īpatsvara pieaugums ir pretējs ierastajam sezonālo svārstību ritmam, jo parasti tieši jūlijā-septembrī bezdarbs ir vismazākais. Tomēr situācija ir labāka nekā pirms gada, kad darbu meklēja 7,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Trešajā ceturksnī ir pieaudzis strādājošo skaits, tāpēc Strautiņš norāda, ka nav pamata domāt, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās būtu ievērojami pasliktinājusi situāciju darba tirgū. Arī reģistrētā bezdarba līmenis mainījās pretēji darbaspēka apsekojuma uzrādītajam virzienam. Iespējams, ka tas saistīts ar bēgļu ieplūšanu un ar to saistīto lietu patiesā stāvokļa mērīšanas grūtībām, pieļauj Strautiņš.

Ekonomistam nav šaubu, ka ekonomiskās situācijas izmaiņu dēļ bezdarbs varētu pieaugt turpmākajos ceturkšņos. Tas, ka trešajā ceturksnī ir ievērojami pieaudzis jauniešu bezdarbs, signalizējot, ka uzņēmumi ir sabremzējuši jaunu darbinieku pieņemšanu, samazinoties prognozējamajam darbības apjomam.

Par to, ka šī rudens tendences darba tirgū ir nelabvēlīgas, ir saņemti signāli no uzņēmumiem un reģionu pašvaldību vadītājiem, tas galvenokārt saistīts ar meža nozari, skaidro Strautiņš. Atsevišķi mazāki uzņēmumi ir apturējuši ražošanu vispār, parādās ziņas par darba apjoma un darba laika samazināšanos arī no lielajām kokzāģētavām, kuru apgrozījums ir mērāms desmitos miljonos eiro.

Strautiņš uzsver, ka šī ir nozare, kuru nelabvēlīgās pārmaiņas pasaules tirgū un reģiona enerģētikā ir ietekmējušas visvairāk. Koksnes standartproduktu cenas ir samazinājušās par desmitiem procentu salīdzinājumā ar pandēmijas laika pieprasījuma cunami uzpūsto līmeni. Pārdošanas cenas joprojām izskatās pieklājīgi uz pēdējās desmitgades fona, bet arī izmaksas ir pieaugušas.

Tas, ka sieviešu bezdarbs salīdzinājumā ar otro ceturksni ir audzis straujāk, turklāt ir augstāks nekā pirms gada, signalizē, ka notikumi meža nozarē visdrīzāk nav iemesls darba meklētāju īpatsvara pieaugumam, norāda Strautiņš. Viņaprāt, te redzama reģionu reformas atbalss, tā ir saistīta ar notiekošo vai gaidāmo nodarbinātības samazināšanos valsts pārvaldē un izglītībā. Taču tas ir mājiens arī uz bēgļu ieplūšanas ietekmi, jo darbaspējīgā vecuma ukraiņu bēgļi ir galvenokārt sievietes, piebilst ekonomists.

Strautiņš pieļauj, ka darbaspēka apsekojums aptver daļu ukraiņu bēgļu, aptaujātājiem apmeklējot mājsaimniecības, kurās viņi uzturas. Šie var būt cilvēki, kuriem vēl nav iespēju kļūt par reģistrētiem bezdarbniekiem, vai, varbūt, viņi vēl nav apzinājuši savas iespējas un tiesības.

To, ka darba meklētāju īpatsvara kāpuma vaininieks trešajā ceturksnī vēl nebija ekonomiskā situācija, apstiprina arī nodarbināto skaita izmaiņas, uzsver Strautiņš. Salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni strādājošo skaits ir audzis par 2,5%, sasniedzot 899 000. Strādājošo skaits gan joprojām ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.

Vispārējo demogrāfisko tendenču dēļ pirmspandēmijas strādājošo skaitu pārsniegt nebūs viegli, bet tas ir iespējams, uzskata Strautiņš. Starpība starp nodarbinātības līmeni Latvijā un Igaunijā vēsta - ja panāktu kaimiņvalsts rādītāju, Latvijā strādātu apmēram par 50 000 cilvēku vairāk.

Ekonomists skaidro, ka Latvijas darba tirgus problēma ir vienlaicīgs darbinieku un darba vietu trūkums apvienojumā ar krasi atšķirīgām iedzīvotāju un darbavietu skaita attiecībām reģionos. Lai šos kontrastus mazinātu, uzņēmumiem jādodas tur, kur ir darbinieki, vai arī otrādi, abos gadījumos liela daļa no risinājuma ir celtniecība - vai nu komercdarbības ēku vai mājokļu.

Celtniecība ir arī liela daļa no atbildes uz jautājumu, ko darīt, lai mazinātu ekonomiskās recesijas ietekmi uz darba tirgu, norāda Strautiņš. Viņa ieskatā, ir viena ļoti laba iespēja - Eiropas Savienības (ES) fondi. Kārtējā ES finanšu ietvara, kā arī Atveseļošanās un noturības mehānisma naudas apguve ir aizkavējusies. Strautiņš uzskata, ka tā ir veiksme - viss ir nokavēts līdz brīdim, kad šīs naudas apguve var sniegt vislielāko atdevi - būs vajadzīgas radītās darbavietas, materiālu cenas (metāli, koksne) nākamgad būs zemākas nekā bija 2022.gadā un arī pērn.

Ekonomists piebilst, ka celtniecības stimulēšana turklāt ir piemērotas zāles bezdarba kāpumam, ko varētu radīt notikumi mežu nozarē - abās nozarēs nepieciešamās prasmes ir savstarpēji papildinošas. Arī tālredzīgi un privātā sektora spēlētāji ar labu finansiālo situāciju turpina investēt ražošanas un noliktavu ēkās, piebilst Strautiņš.

Jau ziņots, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 66 400 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1500 mazāk nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, bet par 3600 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.