Pirmdiena, 6.februāris

redeem Dace, Dārta, Dora

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Lursoft izpētījis, kurām nozarēm Latvijā Covid-19 pandēmija bija visizdevīgākā

© Pixabay.com

Covid-19 pandēmija mainīja daudzu nozaru uzņemto līdzšinējo kursu. Kamēr daļai nozaru tā bija cīņa par izdzīvošanu, netrūka arī tādu, kuriem tas bija jaunu iespēju laiks. Lursoft pēta, kā pēdējo gadu laikā mainījusies nozaru rentabilitāte, skaidrojot, kurām nozarēm Covid-19 pandēmijas laiks nesis izaugsmi.

Kāpēc svarīgi vērtēt rentabilitāti?

Rentabilitāte ir viens no svarīgākajiem finanšu rādītājiem, kas atspoguļo uzņēmuma darbības efektivitāti un konkurētspēju, kā arī ļauj salīdzināt uzņēmuma preču/ pakalpojumu realizācijas efektivitāti ne tikai dažādos uzņēmuma darbības periodos, bet arī salīdzinājumā ar konkurentiem. Zema rentabilitāte var liecināt par uzņēmuma maksātspējas problēmām un darbības ilgtspējas grūtībām, īpaši gadījumos, kad tā nav proporcionāla apgrozījuma un pārējo izmaksu samazinājumam.

Rentabilitātes rādītāju ietekmē arī uzņēmuma darbības joma, tāpēc svarīgi to vērtēt nozares kontekstā, salīdzinot ar nozares vidējiem rādītājiem. Vispārīgai analīzei ieteicams rentabilitātes rādītāju vērtēt nevis viena gada ietvaros, bet gan analizēt to ilgākā laika posmā, piemēram, 3 - 5 gadu dinamikā.

Līderos - veselības nozare

Lursoft veiktais pētījums liecina, ka nemainīga rentabilitātes līdere pēdējos gados bijusi veselības un sociālās aprūpes nozare, liecina Lursoft apkopotie dati. Veselības aizsardzības un sociālās aprūpes nozares vidējā rentabilitāte (aktīvu atdeve) 2019.gadā sasniedza 18,6%, un, lai gan gadu vēlāk tā samazinājās līdz 16%, rentabilitātes kritums tik un tā ļāva nozarei noturēties līderpozīcijās. Pērn nozares vidējās rentabilitātes rādītājs atkal audzis līdz 21,9%. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka nozarē reģistrēto uzņēmumu skaits kopš 2019.gada palielinājies par 4,6%, taču nozarē strādājošo skaits tajā pašā laikā sarucis. Ja 2019.gadā nozarē strādāja nepilni 45,5 tūkstoši darbinieku, tad aizvadītajā gadā - 42,6 tūkstoši. Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izplatību un nodrošinātu veselības nozarei nepieciešamos resursus, kopš 2020.gada Veselības ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 817,2 milj. EUR, no tiem 62,4 milj. EUR novirzīti laboratorisko izmeklējumu veikšanai, diagnostikai un ārstēšanai, pacientu ārstēšanai, 65,1 milj. EUR - Covid-19 vakcīnu iegādei, loģistikai un ievadei, tostarp piemaksām ģimenes ārstiem u.c.

Lursoft izpētījis, ka starp Latvijā reģistrētajiem veselības aizsardzības nozares uzņēmumiem apgrozījuma ziņā lielākā ir SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”. Pētījuma sagatavošanas brīdī slimnīca pēc apgrozījuma starp visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem pērn bijis 23. lielākais uzņēmums. Lursoft Multi atskaites dati liecina, ka SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ik gadu strādā ar apgrozījuma pieaugumu, taču tieši 2021.gadā apgrozījuma lēciens bijis visievērojamākais - par 37,66%. Pērn arī pēc ilgstošiem zaudējumiem vairāku gadu garumā slimnīcai izdevies finanšu gadu noslēgt ar peļņu. Aizvadītajā gadā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” apgrozījusi 226,82 milj. EUR, pēc nodokļu nomaksas gūstot 174,67 tūkst. EUR peļņu. Pirms tam ar peļņu slimnīca strādājusi vien tālajā 2010.gadā. Kopējais valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu īpatsvars SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ieņēmumos 2021.gadā bija 93%, no kuriem 83% saistīti ar stacionāro, ambulatoro un laboratorijas pakalpojumu sniegšanu, bet 10% - ar Covid-19 pacientu ārstēšanu. “2021.gada finanšu rezultātu pozitīvi ietekmēja sniegtie laboratorijas testēšanas pakalpojumi un Nacionālā veselības dienesta pārskatītie Covid-19 pacientu ārstēšanas apmaksas nosacījumi, kur mērķis bija tuvināt tās faktiskajām ārstēšanas izmaksām. No 2021.gada 1. marta līdz 2021.gada 31. decembrim saņemts arī papildu finansējums par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultās. Lai gan noteiktais tarifs ir par 15% mazāks nekā faktiskās ārstēšanas izmaksas, saņemtais finansējums būtiski samazināja atšķirības starp pakalpojumu faktiskajiem izdevumiem un saņemto apmaksu,” lasāms SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” vadības ziņojumā.

Lursoft izziņas dati atklāj, ka SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” rentabilitāte gan ir ievērojami zemāka nekā nozarē vidēji - 0,08%. Zemāka tā bijusi arī VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” - 0,20%.

Atšķirībā no valsts medicīnas iestādēm, kurās pērn, lai arī audzis gan apgrozījums, gan arī peļņa, rentabilitāte bijusi zemāka nekā nozarē vidēji, veselības aizsardzības nozarē strādājošie privātā kapitāla uzņēmumi 2021.gadā uzrādījuši jaunus rekordus. Piemēram, SIA “E. Gulbja laboratorija”, kas bija viens no uzņēmumiem, kas visā Latvijas teritorijā palīdzēja nodrošināt Covid-19 testēšanu, pagājušajā gadā aktīvu atdevi kāpināja līdz 62,42%. Lursoft Multi atskaites dati rāda, ka SIA “E. Gulbja laboratorija” apgrozījums turpinājis augt piekto gadu pēc kārtas, 2021.gadā sasniedzot jau 76,7 milj. EUR. Ja 2020.gadā SIA “E. Gulbja laboratorija” apgrozījums palielinājās par 57,67%, tad pērn piedzīvots kāpums vēl par 88,43%. Ņemot vērā, ka apgrozījuma lielais pieaugums galvenokārt bija tieši uz Covid-19 analīžu rēķina, šogad uzņēmums paredz apgrozījuma kritumu.

Pēdējos piecus gadus pēc kārtas augusi arī SIA “E. Gulbja laboratorija” peļņa, kas 2021.gadā sasniegusi jau 20,04 milj. EUR. Salīdzinot ar 2020.gadu, laboratorijas peļņa augusi teju 3 reizes.

Aiz veselības nozares otrajā vietā rentabilitātes topā 2021.gadā ierindojas profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi. Nozares rentabilitāte kopš 2020.gada pakāpeniski augusi, pērn sasniedzot 5,32%. Lursoft izpētījis, ka pēdējos gados novērojams nozarē strādājošo uzņēmumu skaita samazinājums, līdz ar to arī krities kopējais nodarbināto skaits. Piemēram, 2020.gadā ar profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem nodarbojās 14 tūkst. uzņēmumu, kopā nodarbinot 38,1 tūkst. strādājošo, savukārt pērn šādu uzņēmumu skaits samazinājies līdz 13,1 tūkstotim, savukārt tajā nodarbināto skaits - līdz 33,36 tūkstošiem. Jānorāda, ka profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi aptver uzņēmumus, kas nodarbojas ar juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumiem, veterinārajiem pakalpojumiem u.tml.

Trešo augstāko rentabilitāti 2021.gadā uzrādījuši uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Šīs nozares rentabilitāte gan, salīdzinot ar gadu iepriekš, nedaudz sarukusi, taču, neskatoties uz šo apstākli, rādītājs aizvien saglabājies augstāks nekā 2020.gadā, kad tas bija 4,02%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozari pārstāv arī valsts kapitālsabiedrība AS “Latvijas valsts meži”, kuras aktīvu atdeve 2021.gadā palielinājusies līdz 19,18%. Pērn uzņēmuma apgrozījums pieaudzis līdz 405,29 milj. EUR, savukārt peļņa pēc nodokļiem - līdz 111,53 milj. EUR. Otrs lielākais nozares uzņēmums pēc apgrozījuma, balstoties uz Lursoft apkopoto sarakstu pētījuma sagatavošanas brīdī, bijis kooperatīvā sabiedrība “VAKS”, kura apgrozījums audzis līdz 128,29 milj. EUR, peļņa pēc nodokļiem līdz 2,56 milj. EUR, savukārt aktīvu atdeve - līdz 5,18%.