Ārkārtas situācijas izsludināšana 40 Latvijas novados ļāva ātrāk salabot stihijā cietušās elektrolīnijas un atjaunot elektrības padevi vairākiem desmitiem tūkstošu mājsaimniecību. Taču reizē ar to daļēji cietuši privātie un valsts meži, cauri kuriem stiepās bojātās elektrolīnijas. Meža īpašnieki gatavojas iesniegt zaudējumu aprēķinu Zemkopības ministrijai.
Valdība šodien lems, vai atcelt 6. janvārī izsludināto ārkārtas situāciju 40 Latvijas novados, kuros bija traucēta elektroapgāde. Valsts akciju sabiedrība Latvenergo rosina ārkārtas situācijas statusu joprojām saglabāt 14 novados.
Krustpils novadā vakar elektrība bija atjaunota gandrīz visā teritorijā. "Paldies Latvenergo vīriem, kuri strādāja, sevi nežēlodami. Mūsu pusē elektrības līnijas iet arī pa purviem, kuri nebija aizsaluši, un tas apgrūtināja darbus," Neatkarīgajai stāstīja Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs. Krustpils novadā dažas mājsaimniecības bez elektrības bija nedēļu, dažas pat divas nedēļas. Sabiedriskie objekti elektrības pārrāvumu pārdzīvoja, pateicoties iegādātiem un nomātiem ģeneratoriem. "Taču to darbināšana, protams, maksā ļoti dārgi," sacīja K. Pabērzs.
Latvenergo rekomendē Krustpils novadā ārkārtas stāvokli vēl neatcelt. "Ārkārtas stāvokļa statuss ļauj sakārtot juridiskos jautājumus, pašvaldība no tā neko neiegūst. Taču meža īpašnieki bija neapmierināti, jo, lai salabotu elektrolīnijas, atsevišķās vietās bija jāizcērt koki abpus aizsargjoslai. To nedarot, elektrības padevi nevarētu atjaunot. Manuprāt, aizsargjoslas platums – 6,5 metri – vidējiem tīkliem tiešām ir par mazu. To pierāda šī ziema," skaidroja K. Pakalns.
Arī Rēzeknes novadā, kurā situācija bija viena no viskritiskākajām, dzīve ir iegājusi iepriekšējās sliedēs. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs vakar dienas vidū zināja teikt, ka elektrības padeve lielākoties atjaunota, tomēr ar valdības lēmumu noteiktā ārkārtas situācija visticamāk Rēzeknes novadā vēl tiks saglabāta. "Joprojām notiek līniju tīrīšana, tāpēc dažreiz uz laiku nākas atslēgt kādu vidējā stipruma līniju. Mums ar Sadales tīkliem ir vienošanās, ka tādos gadījumos uzņēmums mūs brīdinās un mēs savukārt par to informēsim iedzīvotājus, uzņēmumus un iestādes. Sabiedriskās iestādes nepieciešamības gadījumā apgādāsim ar ģeneratoriem," sacīja M. Švarcs. Viņš uzskata, ka ārkārtas situācijas pasludināšana ir ievērojami paātrinājusi elektrības padeves atjaunošanu, jo līdz 6. janvārim, kamēr tas nebija izdarīts, tika kavēts Latvenergo darbs.
"Ārkārtas situācija deva iespēju Latvenergo vienkāršāk piesaistīt uzņēmumus un sakārtot juridiskos jautājumus par kritušo un lūzušo koku ciršanu. Šajā situācijā mani tomēr pārsteidz tas, ka Latvenergo krīzes situācijā lūdz pieteikties uzņēmumus, lai gan īstenībā Latvenergo jau vajadzēja būt noslēgtiem nodomu protokoliem ar uzņēmējiem par palīdzību stihijas gadījumos. Latvijā reizi četros piecos gados ir vētras, šādas ziemas, un tam ir jābūt gataviem," teica M. Švarcs. Lai gan novada domes priekšsēdētājs atzina, ka meža īpašnieki lielākoties ir bijuši saprotoši par nepieciešamību izcirst kokus arī ārpus aizsargjoslai, tomēr mežsaimnieku apvienība Krāslava ir uzsākusi privāto mežu īpašnieku aptauju. Iegūtie rezultāti tiks apkopoti un pievienoti citu mežsaimnieku biedrību informācijai, kā arī tiks nosūtīti to tālākai iesniegšanai Zemkopības ministrijā.
Savukārt Cēsu novada pašvaldība un iedzīvotāji par ārkārtas situācijas pasludināšanu viņu novadā uzzinājuši no laikrakstiem, Neatkarīgajai atzina Cēsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vanadziņš. Pēc viņa teiktā, lielākā daļa cēsnieku un novadā dzīvojošo to īsti nepamanīja, jo elektrības padeves traucējumi bija nenozīmīgi un dzīve pilsētā ritējusi kā ierasts. Cēsu novadā viskritiskākā situācija bijusi Vaives novada Rāmuļos. Rāmuļu pamatskolā pēc brīvlaika mācības atsākās ar nelielu nokavēšanos, un pilnībā elektrības padeve tika atjaunota 9. janvārī.
Cēsu novadā visticamāk ārkārtas situācija tiks atcelta. Taču novada dome tuvākajā laikā plāno sasaukt kopēju sanāksmi ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, lai vienoties par koordinētu rīcību citas stihijas gadījumā. "Cēsu novadu caurvij Gauja, kura mēdz izstrādāt visādus jokus. Novada dome jau laikus gatavojas iespējamiem plūdiem, jo sniega šogad ir pārpārēm," teica A. Vanadziņš.
Vakar dienas vidū Latvenergo energoapgādi bija atjaunojis gandrīz visiem klientiem. Svētdienas vakarā Latgalē bez elektrības bija 23 klienti.