Jau 2013. – 2014. gadā nodokļi Latvijā varētu tikt samazināti, taču līdz tam laikam valstij starptautiskajos tirgos vēl jārefinansē savs stabilizācijas kredīts un jāpārdzīvo daudz lielāks, nekā tika gaidīts iepriekš, cenu pieaugums, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks.
Būs jārēķinās ar to, ka tuvāko gadu laikā – no 2012, 2013. gada, gribot negribot, patstāvīgi nāksies tikt galā ar savām finansiālajām saistībām, citas izvēles mums nav, laikrakstam Telegraf sacījis Vilks.
Vienlaikus ministrs uzsvēris, ka Citadeles vai Parex bankas pārdošana nav viens no variantiem, kā konsolidēt valsts budžetu, bet gan iespēja atbrīvoties no jūtīgiem, valsts līdzekļus prasošiem uzņēmumiem. No pārdošanas iegūto naudu plānots novirzīt valsts deficīta samazināšanai vai arī dažādās investīciju programmās.
Interese par šīm bankām ir gan Rietumos, gan Austrumos. Domāju, ka gada laikā mēs pavirzīsimies uz priekšu, piesaistot investoru, taču svarīgākās ziņas saistībā ar šo tēmu gaidāmas gada otrajā pusē, savukārt tehniska abu vai vienas no bankām pārdošana varētu notikt ne agrāk par 2012. gadu.
Vaicāts par to, kādēļ Igaunijai izdevies iekļūt eirozonā, savukārt Latvijai joprojām nē, Vilks atzinis, ka igauņu politiķiem, atšķirībā no Latvijas, vienmēr pastāvējusi robeža, aiz kuras tālāk iet nedrīkst.
Igaunijas spēja izpildīt Māstrihtas kritērijus bez papildus palīdzības ir ļoti labs piemērs Latvijai. Nedomāju, ka inflācijas ietekme būs augsta, drīzāk tā būs neliela, bet investoru acīs eiro ir ļoti pievilcīgs. Kopumā eiro vajadzētu novērtēt raugoties no ekonomikas viedokļa, un no šī skatpunkta skatoties – pāriet uz eiro ir ļoti labi, uzsvēris Vilks.
Viņaprāt, Igaunijā jau sākotnēji valsts pārvaldes sistēma bijusi efektīvāk organizēta un reformas veiktas jau agrāk. Igaunijas ekonomika un valsts pārvalde bijusi caurspīdīgāka nekā Latvijā, savukārt politikas iejaukšanās ekonomikā notikusi daudz mazākos apmēros.