Vairumā gadījumu, kad veidojas konflikta situācija starp banku un uzņēmēju, runa ir par uzņēmēja negodprātību, atzīst investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.
Komentējot Swedbank lēmumu pieprasīt SIA Daudznozaru kompānijai Daugava atmaksāt visus bankai neatmaksātos aizdevuma līdzekļus 1,17 miljonu latu apmērā, Rungainis norādīja, ka, visticamāk, arī šajā gadījumā uzņēmējs nav spējis rast kopsaucēju ar banku, bet banka neredz iespēju, kā citādi situāciju risināt.
Viņš atzina, ka jebkuram uzņēmējam liela saistību apjoma pēkšņa atmaksas nepieciešamība ir ļoti traumatiska un, protams, rada problēmas. Bet, ja bizness ir labs un pelnošs ar lojālu klientu bāzi un zīmoliem, kas tiek cienīti, vienmēr ir iespējams atrast risinājumu, pauda Rungainis.
Arī DK Daugavas un Swedbank gadījumā, lai arī bez papildu informācijas, Rungainis sliecas domāt, ka banka ir izdarījusi visu iespējamo, lai problēmas risinātu citādi, tāpēc acīmredzot situācijas pamatā esot tieši biznesa maksātspējas problēmas.
Ja bizness būtu pietiekami labs un uzņēmējs – godprātīgs, risinājums būtu bijis pilnīgi cits, uzskata eksperts.
Rungainis ir pilnībā pārliecināts, ka ikviens labs uzņēmums var pārfinansēties – atrast privātus investorus vai aizdevējus citā bankā. Turklāt viņa novērojumi liecina, ka jau tagad tirgū ir bankas, kuras pašas aktīvi meklē labus klientus.
Investīciju baņķiera skatījumā Latvijā bankas un finansētāji vēlas konflikta situācijas atrisināt, īpaši ar labajiem uzņēmumiem, un arī atrod iespēju, kā to darīt. Manuprāt, bankas, īpaši skandināvu, Latvijā bijušas ļoti uzmanīgas un piesardzīgas, lai pēc iespējas atrastu risinājumu un neizraisītu negācijas sabiedrībā, sprieda Rungainis.
Viņš arī norādīja, ka ir pietiekami daudz ekspertu, kuri uzskata, ka bankas pret negodprātīgajiem klientiem krīzes laikā ir bijušas par pārlieku uzmanīgas un tāpēc spiestas ciest papildu zaudējumus.
Turklāt Rungaiņa vērtējumā Latvijā likumdošana, salīdzinot, piemēram, ar Igauniju, maksātnespējas gadījumos neesot pietiekami labvēlīga aizdevējiem, tāpēc bankas cenšas izdarīt visu iespējamo, lai restrukturizētu kredītus.
Ikdienā strādājam ar uzņēmējiem, investoriem un bankām, taču neesmu novērojis nevienu gadījumu, kad Latvijas bankas nodarbotos ar reiderismu [neētiska un reizēm arī pretlikumīga uzņēmuma pārņemšana] vai pieļautu, ka caur to reiderismu realizē kāds cits. Vismaz attiecībā uz lielākajām bankām. Neticu, ka tas ir noticis arī šajā gadījumā, uzsvēra Rungainis.