Iekšlietu dienestu amatpersonām prasa vismaz 1500 eiro lielu algu uz rokas

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība aicina politiķus nekavējoties veikt izmaiņas likumos, paredzot, ka iekšlietu nozares un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonām atalgojums 2023.gadā tiks palielināts nevis par vidēji 10%, bet gan par 30%. Iekšlietu dienestu amatpersonām esot jānodrošina vismaz 1500 eiro mēnešalga pēc nodokļu nomaksas.

Arodbiedrība paziņojumā presei norādījusi, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā termins "iekšējā drošība" ieguvis jaunu vietu gan politiķu, gan lielas daļas sabiedrības ikdienas leksikā. Tomēr šonedēļ izskanējusī informācija par to, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) bijis spiests pieņemt lēmumu par atsevišķu posteņu darbības pagaidu apturēšanu un resursu pārdislokāciju, liecinot, ka daudzām no politiskajos procesos iesaistītajām amatpersonām trūkstot izpratnes par "iekšējo drošību".

Pēc arodbiedrības vārdiem, minētais VUGD lēmums nenāk kā liels pārsteigums, jo savā veidā esot apliecinājums tam, ka iekšējā drošība un civilā aizsardzība pēdējās desmitgades ir bijusi prioritāte tikai vārdos.

LIDA pieprasa veikt vairākus pasākumus. Pirmkārt, Saeimas deputāti tiek aicināti nekavējoties veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas saistīti ar budžeta veidošanu, un ierakstīt tiesību normu, kas paredz, ka valsts iekšējai drošībai atvēl ne mazāk kā 2,5% no IKP, precīzi paredzot to, cik liels procents tiks atvēlēts atalgojuma finansējumam, kas nedrīkstot būt zemāka par 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Latvijā šogad otrajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1362 eiro, bet vidējā neto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 997 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Otrkārt, arodbiedrība prasa veikt izmaiņas pieņemtajos likumos, paredzot, ka Iekšlietu ministrijas dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojums 2023.gadā tiek palielināts ne vis par vidēji 10%, bet gan par 30%. Savukārt nākamajos gados darbinieku atalgojuma pieaugums tiek nodrošināts pamatojoties uz valstī noteiktās inflācijas apmēru, piemērojot attiecīgu koeficientu.

Treškārt, LIDA prasa "pārtraukt destabilizēt situāciju" ar paziņojumiem par izmaiņām tādos svarīgos jautājumos, kas skar darbinieku sociālās garantijas, piemēram, izdienas pensijas, piemēram, arodbiedrību neapmierina Valsts kontroles revīzijas, kurās norādīts uz pārbaudēs konstatētajām nepilnībām, bet neesot piedāvāts plāns attiecīgo nepilnību novēršanai.

Ceturtkārt, arodbiedrība prasa veikt pasākumus, lai "bez liekas aizķeršanās un birokrātijas" darbinieki, kuri sasniedz 50 gadu vecumu un ir tiesīgi doties izdienas pensijā, būtu tiesīgi bez jebkādas papīru/iesniegumu rakstīšanas turpināt dienestu, un tiesīgi atvaļināties no dienesta sev vēlamā brīdī, nepārsniedzot likumā noteikto 60 gadu vecumu, līdz kuram var atrasties dienestā.

Arodbiedrība arī prasa būtiski palielināt finansējumu rekrutēšanas pasākumiem, kā arī finansējumu visām Iekšlietu ministrijas sistēmas mācību iestādēm, kas gatavo nākamos valsts iekšējās drošības sargus.

"Ja šīs prasības netiks sadzirdētas, nenotiks aktīvs darbs šo pasākumu ieviešanā", arodbiedrība sola, ka katram Saeimas deputātam vārds "arodbiedrība" kļūs "kā rūgts kamols kaklā katru dienu visu četru gadu garumā". LIDA atradīšot resursus un veidus, iesaistot sociālos partnerus Latvijā, ārvalstīs, Briselē, lai deputāti no vārdiem par iekšējās drošības stiprināšanu pārietu pie reāliem darbiem.

LIDA apvienojot vairāk nekā 2700 biedrus.