Lai gan ierobežojumi iegādāties nekustamo īpašumu, proti, lauksaimniecības zemi Latvijā, skar tikai citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņus, līdz šim ES iedzīvotāji ir bijuši naskāki nekustamo īpašumu pircēji Latvijā nekā, piemēram, Krievijas pilsoņi.
Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka pērn pirmajā pusē ārvalstniekiem oficiāli pārdoti aptuveni 14 826 hektāri zemes, lielākoties Latgalē. Taču darījumu patiesie apmēri varētu būt lielāki. Šobrīd likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos ir noteikts, ka no 2004. gada 1. maija līdz 2011. gada 1. maijam Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un ES dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām ir ierobežojumi lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu iegādē Latvijā. Lai ES dalībvalstu pilsoņi varētu iegādāties zemi, viņiem vismaz trīs gadus pastāvīgi jānodzīvo Latvijā un jānodarbojas ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātiem zemniekiem. Taču turpat likumā atrunāts, ka zemi var nopirkt uzņēmumi, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko Saeima apstiprināja līdz 1996. gada 31. decembrim.
Savukārt kādreizējās Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas pērn sagatavotajās Zemes politikas pamatnostādnēs 2008.–2014. gadam teikts, ka no 2002. gada 2. pusgada līdz 2007. gada 1. pusgadam citu valstu juridiskām un fiziskām personām piederošās zemes platības ir palielinājušās par 116 070 hektāriem. Vislielākais šo personu īpašumā esošo zemju pieaugums ir Ludzas rajonā, kur šajā laika posmā citu valstu juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemju platību īpatsvars ir pieaudzis par 8,8%. Diemžēl valsts reģistru un informāciju sistēmu turētāju rīcībā nav informācijas par citu valstu personām piederošo zemju kopplatību un to īpatsvaru, lai izdarītu secinājumus par
šo personu ietekmi zemes izmantošanā.
Bažījoties, ka, beidzoties ierobežojuma termiņam, ārvalstnieki vēl naskāk varētu vēlēties iegādāties lauksaimniecības zemi, ZM rosinājusi pagarināt šo pārejas periodu vēl par trim gadiem, tas ir, līdz 2014. gadam. Ja Latvija no EK saņems pozitīvu atbildi, ierobežojumu pagarinājums tiks iestrādāts nacionālajā likumdošanā.
Savukārt trešo valstu iedzīvotāji, pat neraugoties uz grozījumiem Imigrācijas likumā, nekustamo īpašumu Latvijā iegādājas mazāk nekā ES valstu pilsoņi. Grozījumi Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā pērn 1. jūlijā, paredzēja, ka uz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem var pretendēt tie trešo valstu pilsoņi, kas šeit ieguldījuši ievērojamus finanšu līdzekļus nekustamajā īpašumā – vismaz 100 000 latu par īpašumu Rīgā vai citās republikas nozīmes pilsētās vai vismaz 50 000 latu par īpašumu provincē. Neraugoties uz lielo summas atšķirību, ārzemnieku interese galvenokārt bijusi par dzīvokļu iegādi Rīgā un Jūrmalā, turklāt lielāko interesi izrādījuši Krievijas pilsoņi.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pērn konstatējusi arī vairākus, iespējams, fiktīvus darījumus nekustamā īpašuma pirkšanā. Piemēram, par trīs kvadrātmetru platību, kas norādīta kā nekustamā īpašuma domājamā daļa, tiek noslēgts pirkuma līgums par summu 100 000 latu. Turklāt darījums veikts starp diviem ārzemniekiem, kas ir tuvi radinieki. Tāpat PMLP konstatējusi vairākus darījumus, kas notikuši starp Latvijā nereģistrētām personām, tāpēc naudas līdzekļi pārskaitīti ar ārvalstu banku starpniecību, bet Latvijas tautsaimniecība no šiem darījumiem ieguvusi vien minimālu labumu divu procentu valsts nodevas apmērā.