Tas, vai šā gada valsts budžetu nāksies mazināt par 50 miljoniem latu vai tomēr varēs iztikt ar mazākiem taupības pasākumiem, kļūs zināms tikai martā, kad Latvijā ieradīsies starptautisko aizdevēju misija. Politiskajos kuluāros spriež, ka ir maz cerību sagaidīt aizdevēju pretimnākšanu, tādēļ jau tagad gatavo priekšlikumus visu 50 miljonu budžeta konsolidācijai.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šonedēļ paziņoja, ka konkrēti priekšlikumi par papildu budžeta konsolidācijas pasākumiem būšot zināmi janvāra beigās vai februāra sākumā. Minētos priekšlikumus gatavo īpaša darba grupa finanšu ministra Andra Vilka vadībā. Tās sastāvā strādā Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins, Tieslietu ministrijas padomnieks Gatis Kokins, Saeimas deputāts Didzis Zemmers (ZZS), Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs, kā arī Ventspils domes pārstāve Inta Komisāre un Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis.
I. Viņķele sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka pagaidām esot tikai neliela varbūtība, ka starptautiskie aizdevēji ļaus Latvijai īstenot mazākus taupības pasākumus par 50 miljoniem. Arī apvienības Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Neatkarīgajai apliecināja, ka Latvijas politiķi no starptautiskajiem aizdevējiem jau vairākkārt saņēmuši neoficiālus mājienus, ka tomēr būs nepieciešama konsolidācija visu 50 miljonu latu apmērā. Gan Dz. Zaķis, gan I. Viņķele atzina, ka vienīgā iespēja runāt par šīs summas samazinājumu varētu būt veiksmīga budžeta ieņēmumu izpilde. "Jau zināms, ka 2010. gada budžeta deficīts bijis mazāks, nekā tika plānots iepriekš. Gada nogalē nodokļu ieņēmumi pildījās ļoti labi un šī tendence ir saglabājusies arī šogad," norādīja Dz. Zaķis, tādējādi liekot saprast, ka tomēr pastāv cerība lūgt no starptautiskajiem aizdevējiem zināmu pretimnākšanu. Tikmēr Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis Neatkarīgajai apliecināja, ka finanšu ministrs A. Vilks jau nākamās nedēļas sākumā dosies uz Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu sanāksmi, kurā runāšot par Latvijas darbībām aizdevējprogrammas izpildei. "Sanāksme netiks veltīta tikai jautājumam par 50 miljonu konsolidāciju, nav plānota arī diskusija par konkrētiem pasākumiem, kā Latvija grasās šo naudu ekonomēt, taču, iespējams, iezīmēsim nozares, kurās tiks īstenoti galvenie pasākumi," klāstīja A. Jarockis.
Tikmēr I. Viņķele, atsaucoties uz pagājušās nedēļas nogalē notikušo darba grupas sanāksmi, jau varēja minēt precīzākas ieceres budžeta līdzekļu taupīšanai. "Viens virziens būs esošo budžeta pozīciju pārskatīšana. Ir pieprasīts detalizēts valsts budžeta pozīciju atšifrējums. Visticamāk, tā nebūs detalizācija līdz katram zīmulim, taču visus skaitļus pētīs samērā sīki. Varbūt kaut ko izdosies ieekonomēt ministriju izdevumos," klāstīja politiķe. "Tāpat turpināsim virzīties uz valsts pārvaldes institūciju reformām, kas lielāko efektu sniegs tieši 2012. gadā. Ir jāsaprot, ka ar 2011. gada budžeta graizīšanu nekas nebeigsies, taupīt nāksies arī nākamgad, tādēļ mums jau laikus jāsāk domāt, kā samazināt arī 2012. gada tēriņus." Gan I. Vinķele, gan Dz. Zaķis neslēpa, ka, meklējot papildu ieņēmumus, ar nodokļiem apliks nebanku sektora kreditētājus. Tāpat tikšot pārskatīta kadastrālo vērtību aprēķināšanas formula. Izmaiņas varētu skart arī bezdarbnieku pabalstu un darba nespējas lapu sistēmas.
"Visi pasākumi tiks ranžēti pēc to prioritātes, un tad, kad kļūs zināma precīza taupāmo līdzekļu summa, šos pasākumus attiecīgā secībā arī realizēs," I. Viņķele uzsvēra.
