Nākamgad Latvijas tautsaimniecība stagnēs, prognozē Latvijas Banka

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Latvijas Banka nedaudz palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš jūnijā lēstajiem 2,9% līdz 3%, piektdien Latvijas Bankas jaunāko makroekonomisko prognožu prezentācijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Augstās energoresursu cenas ir pasliktinājušas nākotnes redzējumu par ekonomisko aktivitāti, taču gada sākuma augstā izaugsme ļauj saglabāt 2022.gada IKP prognozi līdzīgu iepriekš prognozētajam, teica Rutkaste.

Savukārt, saglabājoties nelabvēlīgo faktoru ietekmei 2023.gada sākumā, nākamgad Latvijas tautsaimniecība stagnēs, prognozē Latvijas Banka, tādējādi 2023.gada prognoze būtiski pazemināta - līdz mīnus 0,2% salīdzinājumā ar jūnijā prognozēto 2,4% izaugsmi.

Prognoze samazināta, jo, Latvijas Bankas ieskatā, cenu un izmaksu kāpums vājinās ekonomisko aktivitāti gada nogalē, skaidroja Rutkaste.

Savukārt 2024.gadā Latvijas IKP pieaugumu Latvijas Banka šobrīd prognozē 4,4% apmērā pretstatā jūnijā prognozētajiem 4,2%.

Tāpat kā jūnija prognozēs, centrālā banka prognozē, ka Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās gaidāma no nākamā gada otrā pusgada, inflācijai atgriežoties zemākos līmeņos.

Vienlaikus Rutkaste uzsvēra, ka prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš jūnijā lēstajiem 14,8% līdz 16,9%, piektdien Latvijas Bankas jaunāko makroekonomisko prognožu prezentācijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no jūnijā lēstajiem 7% līdz 9,2%.

Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam paaugstināta no jūnijā lēstajiem 2,4% līdz 3,4% apmērā.

Rutkaste skaidroja, ka inflācijas prognoze ir paaugstināta visam prognozēšanas periodam, lielākoties enerģijas, īpaši gāzes, un pārtikas cenu pieauguma dēļ, kā arī saistībā ar redzējumu par augstāku, nekā iepriekš lēsts, šo cenu līmeni nākotnē.

Rutkaste piebilda, ka prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.

Svarīgākais