Lauksaimnieki un tirgotāji atkārtoti aicina valdību noteikt 5% samazināto PVN pārtikas produktiem

Zemkopības ministrija (ZM), lauksaimnieku organizāciju un tirgotāju pārstāvji atkārtoti aicina valdību noteikt 5% samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikas produktiem, piektdien pēc ZM rīkotās diskusijas "Samazināt PVN pārtikai. JĀ? NĒ?" vienojās tās dalībnieki.

ZM biroja vadītājs Jānis Eglīts uzsvēra, ka samazinātais PVN pārtikai Eiropas Savienībā (ES) patlaban vēl nav ieviests tikai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā un Dānijā. Savukārt citas valstis samazināto PVN ir atzinušas par labu pretinflācijas pasākumu.

Tāpat Eglīts vērsa uzmanību, ka no augstajām pārtikas cenām visvairāk cieš tieši trūcīgākā sabiedrības daļa, kas pārtikai tērē 36% un vairāk no saviem ikmēneša ienākumiem. Tāpat pārtikas tēriņi ir atkarīgi no tā, cik cilvēki ir ģimenē un arī šajā gadījumā lielāki izdevumi būs ģimenēm ar bērniem.

Vienlaikus Eglīts atzina, ka, samazinot PVN pārtikai, šajos apstākļos nevarētu cerēt uz pārtikas cenu samazināšanos, taču tās arī nepieaugtu tik strauji, kā ar 21% PVN.

Eglīts arī atgādināja, ka samazinātā PVN noteikšana augļiem un dārzeņiem ir sasniegusi savu mērķi - Latvijā augļu un dārzeņu cenas samazinājušās par 11,7 procentpunktiem salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Vidējais atalgojums nozarē pieaudzis par 37%, arī reģistrēto PVN maksātāju skaits audzis par 9%, bet ar 5% PVN apliekamo darījumu vērtība pieaugusi par 30%. Nodokļu ieņēmumi no augļu un dārzeņu tirdzniecības auguši par 29%.

Samazināto PVN likmi svaigiem augļiem un dārzeņiem pozitīvi vērtē arī SIA "Very Berry" valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina. Viņa norāda, ka pateicoties 5% PVN, nozarē samazinājās ēnu ekonomika, palielinājās legālā tirdzniecība, kā arī pārdevēji sāka godīgāk norādīt produktu izcelsmes valsti.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis diskusijā uzsvēra, ka PVN samazināšana ir iekšējā tirgus instruments, kas dod savu artavu. PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem radījusi tirgotājiem stabilus vietējos partnerus, kas ļāvis mazināt Polijas importu. Arī patlaban Latvijas tirgotāji svaigu Latvijas izcelsmes gaļu praktiski netirgo, bet PVN samazināšana ar laiku ļaušot rasties stabiliem vietējiem partneriem arī šim produktam, pauda Krūzītis.

Tāpat Krūzītis norādīja, ka PVN ir instruments, kuru var gan samazināt, gan palielināt. "Ja ar PVN neko nedara, Latvijas izcelsmes preču daudzums veikalu plauktos samazinās un krīzes gadījumā kļūs vēl mazāks," teica Krūzītis.

Atbildot uz kritiku, ka PVN samazināšana nestu labumu tikai tirgotājam, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis atgādināja, ka, ieviešot 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem, tirgotāji ar ražotājiem noslēdza vienošanos par godprātīgu PVN ieviešanu, kas nozares pārstāvjiem ļāva izvērtēt patieso samazinātās PVN likmes ietekmi gan uz ražotāju, gan un tirgotāju.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) rektore Irina Pilvere minēja, ka samazinātā PVN likme svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem varētu palielināt Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, kas ir viena no zemākajām ES.

Tāpat arī Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norādīja, ka PVN samazināšana palielinātu apgrozījumu, kas dotu ražotājiem, kas pašlaik strādā iedzīvošanas režīmā, iespēju realizēt nepieciešamo produktu apjomu, lai turpinātu saimniecisko darbību.