"Orkla": Augot cenām, investīciju apmērs Latvijā samazināsies

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Augot energoresursu un citām cenām, šogad un nākamgad investīciju apmērs samazināsies, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Skaidrs, ka šādos laikos tiek pārskatīti visi investīciju plāni, pie kuriem esam strādājuši. Pie tiem ir jāatgriežas un jāpārrēķina, cik viss maksā šodien. Izaicinājums ir tas, ka ir ļoti daudz nezināmo. Skaidrs, ka projekti lielākoties kļūst dārgāki vai ļoti dārgāki un jautājums vienmēr ir, vai tie ar šādām izmaksām vairs atmaksājas un nav jāaptur vai jāapstādina uz laiku. Mēs pašlaik esam šādā pārskatīšanas procesā pie vairākiem projektiem," pauda Didrihsons.

Viņš uzsvēra, ka sāktie projekti noteikti tiks pabeigti, bet jaunus projektus ir jāizvērtē vēlreiz.

Vienlaikus Didrihsons atzina, ka "Orkla" lielākās investīcijas Latvijā jau ir veikusi, no kā jaunākais ieguldījums ir jaunā cepumu rūpnīca pie Ādažiem.

"Esmu pārliecināts, ka tādas investīcijas, kādas ir bijušas, šodien nenotiktu - gan no izmaksu viedokļa, gan tādēļ, ka ikviens investors šodien uz reģionu, kurš atrodas blakus kara darbības zonai, skatās pilnīgi citādāk," sacīja "Orkla Latvija" vadītājs.

Tomēr uz jautājumu, vai "Orkla" koncerns tagadējos apstākļos potenciāli gribētu kādu no ražotnēm pārcelt tālāk no Krievijas un Baltkrievijas robežas, Didrihsons atbildēja noliedzoši.

"Protams, ka 24.februārī satraukums bija ļoti liels, bet, situācijai attīstoties un ukraiņiem ar Rietumu palīdzību spējot aizsargāt savu zemi, ir iestājies arī lielāks miers šajā jautājumā," uzsvēra Didrihsons.

"Orkla Latvija" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla". "Orkla Latvija" apgrozījums pagājušajā gadā bija 112,8 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās līdz 2,3 miljoniem eiro.

Ekonomika

Valsts uzņēmumu “Pasažieru vilciens” (PV vai arī “Vivi”) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks apgalvo, ka šiem uzņēmumiem ir pietiekami daudz naudas, materiālo resursu un zināšanu, lai uz vilcieniem cilvēki varētu paļauties vairāk nekā uz pārējiem satiksmes līdzekļiem.

Svarīgākais