Gads sācies ar bēgšanu no latiem tādā tempā, kas atgādina 2008. gada decembri un 2009. gada maiju, kad tikai ārkārtas aizdevumi izglāba Latvijas valsti no maksātnespējas atzīšanas.
Valsts kase informē, ka laikā no 3. līdz 7. janvārim nopirkusi Latvijas Bankā (LB) 59,8 miljonus latu, tas nozīmē, ka iztērēti 85 miljoni eiro. Savukārt Latvijas Banka ir nevis ieguvusi šos 85 miljonus, bet gan pabeigusi nedēļu ar 16 miljonu eiro iztrūkumu, kas, protams, segts no LB iepriekš uzkrātajiem ārzemju aktīviem. Tādējādi vienas nedēļas laikā no Latvijas ekonomikas izņemti vairāk nekā 100 miljoni eiro jeb 1/6 daļa no tā, cik valsts zaudēja visa 2010. gada laikā. Bēgšana no latiem atgādina par 2008. gada beigām un pirmo pusi 2009. gadam, kurā Latvijas iekšzemes kopprodukts saruka par 1/5 daļu. Rodas priekšnoteikumi tam, lai Latvijas ekonomikas rādītāji šogad būtu tuvāki saviem aizpagājušā gada, nevis pagājušā gada līmeņiem.
2008. gada beigu situācija atkārtojas arī tādējādi, ka valsts amatpersonas turpina noliegt valūtas aizplūšanas gaidāmo ietekmi uz IKP un valsts nodokļu ieņēmumiem. Sevišķi interesantu pamatojumu 2011. gada IKP pieauguma prognozei sniedza Ekonomikas ministrija: "Valsts budžeta izdevumu apkalpošana neietekmē kopējo pieprasījumu valstī, tāpēc Ekonomikas ministrija uzskata, ka nav pamata mainīt IKP prognozi," Neatkarīgajai atbildēja ministrijas preses dienests. "Nevaru gluži uzvārdu pateikt," jau savā vārdā turpināja ministrijas preses pārstāve Evita Urpena attiecībā uz šāda prātojuma autoru. Diez vai atbildes autors (vai autori) patiešām nesaprot, ka valsts budžeta izdevumu apkalpošana ir vienīgais Latvijā iekšzemes pieprasījuma glābiņš. Latvijas IKP izmaiņas pēdējos gados sniedz ļoti labu ilustrāciju šai sakarībai. Proti, IKP kritums izlīdzinājās tad, kad valsts uz budžeta deficīta rēķina bija ielikusi ekonomikā apmēram tikpat daudz naudas, cik privātais sektors – izņēmis. Ticamāk, ka šādā veidā EM ierēdņu kolektīvs norāda uz aizliegumu amatpersonām apstiprināt IKP sagaidāmo samazināšanos, jo Latvijas valsts pozīcijas sarunās ar aizdevējiem balstās uz apgalvojumu par IKP pieaugumu.
Reālistiskāku pozīciju ir ieņēmusi Finanšu ministrija ministra Andra Vilka preses pārstāvja Alekša Jarocka personā. Viņš atgādina, ka "brīvo līdzekļu aizplūde tiešā veidā neapdraud IKP izaugsmi, jo 2010. gada laikā ekonomika atgriezās pie pozitīvas izaugsmes, neskatoties uz to, ka komercbankās turpināja uzkrāties brīvie līdzekļi un kreditēšana bija zemā līmenī". Citiem vārdiem sakot, Latvijā apgrozībā neielaista nauda nestimulē IKP pieaugumu neatkarīgi no tā, kur šī nauda palikusi: vai tā tiek ar vai bez pārvēršanas zeltā ierakta zemē (gan jau kāda privātpersona ir izdarījusi arī to) vai deponēta Latvijas Bankā, vai laista apgrozībā jebkurā citā vietā pasaulē. Tajā pašā laikā A. Jarockis neizslēdz arī IKP sarukumu, kaut atzīst to "netiešā veidā". Par IKP izaugsmes nosacījumu viņš min to, ka "komercbankās turpināja krāties brīvie līdzekļi", bet tas nenotiks, tiklīdz valdībai nebūs naudas, ko laist apgrozībā aizplūdušās naudas vietā. Visu tālāko jau noteiks ažiotāža – uzņēmēju sacensība tikt vaļā no latiem par augstu kursu.
Rekordlielajam pārdoto latu daudzumam šogad ir arī tāds iemesls, ka pagājušā gada decembrī valdībai apmaksāja dažādus parādus un laida apgrozībā aptuveni pusmiljardu latu. Kopējā parādu apmaksā iekļāvās arī norēķināšanās par Eiropas Savienības finansētajiem projektiem, kas rada naudas plūsmu, bet neuzliek slogu valsts budžetam.