Elektrības cenām neliels kritums

© Kaspars Krafts/F64

Ja "Nord Pool" sistēmas cena aizvadītajā nedēļā nedaudz pieauga, tad Baltijā vidējās elektroenerģijas cenas samazinājās, informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Cenas joprojām ļoti augstas ir arī citur Eiropā - Vācijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 492,44 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, savukārt Francijā elektroenerģijas cena bija 574,42 eiro/MWh, kas ir samazinājums par 6%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Latvijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 441,81 eiro/MWh, kas ir samazinājums par 15%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Lietuvā elektroenerģijas cena samazinājās par 11% un vidēji bija 491,73 eiro/MWh. Igaunijā elektroenerģijas cena kritās par 21%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, un bija 304,25 eiro/MWh.

Turpinās elektroenerģijas pārvades sistēmas šķērsgriezumu jaudas ierobežojumi starp Igauniju un Latviju remontdarbu dēļ. Aizvadītajā nedēļā "Nord Pool" sistēmas cena pieauga par 1% līdz 317,69 eiro/MWh.

"Nord Pool" sistēmas cenas nelielu pieaugumu aizvadītajā nedēļā veicināja vēja elektrostaciju izstrādes samazinājums Ziemeļvalstīs par 4%, kā arī par 2% pieaudzis elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Tikmēr elektroenerģijas cenu lejupvērstu tendenci Baltijas reģionā galvenokārt noteica laikapstākļi un energoresursu, īpaši dabasgāzes, cenu kritums. Atkāpjoties karstumam, elektroenerģijas patēriņš Baltijā samazinājās par 6%, tajā pašā laikā vēja elektrostaciju izstrāde pieauga divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Baltijas nedēļas vidējās elektroenerģijas cenas ietekmēja par 45% lielākas enerģijas plūsmas no Somijas, tajā pašā laikā plūsmas no Zviedrijas "SE4" tirdzniecības apgabala samazinājās par 7%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš.

Turpinās Ziemeļvalstu atomelektrostaciju ikgadējā apkopes darbu sezona. Pieejamās jaudas īpatsvars no kopējās uzstādītās palika iepriekšējās nedēļas līmenī un bija 80%.

Aizvadītajā nedēļā "Nord Pool" reģionā elektroenerģijas patēriņš pieauga un kopā tika patērētās 6653 gigavatstundas (GWh), bet izstrādes apjomi kritās līdz 6655 GWh.

Baltijas valstīs kopējais elektroenerģijas patēriņš kritās par 6% līdz 472 GWh. Latvijā kopā patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 5% un bija 118 GWh. Igaunijā elektroenerģijas patēriņš bija 141 GWh, tas bija par 1% mazāks nekā iepriekšējā nedēļā. Lietuvā elektroenerģijas patēriņš kritās par 9%, kopā tika patērētas 213 GWh.

Baltijā elektroenerģijas izstrāde saruka par 15% līdz 287 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrādes apjomi kritās par 16% līdz 63 GWh. Igaunijā ražošanas apjomi samazinājās par 10% līdz 150 GWh. Lietuvā elektroenerģijas izstrāde bija 74 GWh, kas bija par 24% zemāka nekā iepriekšējā nedēļā.

Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 53%, Igaunijā - 106%, bet Lietuvā - 35%. Baltijas valstīs tika saražots 61% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais