Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā pusgadā bija 1,554 miljardu eiro apmērā, kas ir 8,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tostarp šogad otrajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts bija 913 miljoni eiro, kas ir 9,6% no IKP.
Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs aģentūrai LETA norādīja, ka 2022.gada otrais ceturksnis pavadīts augošu cenu un neskaidras nākotnes attiecībā uz pieprasījumu zīmē.
"Pieaugošās cenas palielinājušas gan importa, gan eksporta vērtību. Tomēr vislielāko iespaidu uz importa vērtību atstājis tieši energoresursu cenu kāpums, meklējot ilgtermiņa alternatīvas Krievijas gāzei, taču īstermiņā aizvien nodrošinoties ar lieliem dabasgāzes iepirkumiem. Tas veicinājis minerālproduktu importa vērtības kāpumu līdz teju pusei no kopējā importa pieauguma," pauž Mirošņikovs.
Tāpat viņš atzīmē, ka liels kāpums fiksēts transporta importā, no tiem lielāko daļu veido lidaparāti. Nozīmīgs pieaugums vērojams arī koksnes izstrādājumiem, salīdzinot ar pirmo ceturksni, kas ir izskaidrojams ar augstajām koksnes cenām un līgumu izpildi pirms Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju stāšanās spēkā.
Mirošņikovs arī min, ka preču eksporta vērtība ir palielinājusies, tomēr ne tik strauji, kā importam. Pieaugošo cenu ietekmē eksports palielinājies virknei galveno preču un pakalpojumu grupu, tostarp nozīmīgākais eksporta pieaugums ir koksnes izstrādājumiem, mehānismiem un elektroierīcēm. Savukārt eksporta cenu kāpumu jūnijā pārtrauca lauksaimniecības produktu un koksnes cenu mazināšanās. Tādējādi, lai gan tirdzniecības nosacījumi ceturksnī kopumā ir uzlabojušies, jau jūnijā tie pasliktinājās.
"Pārsteidzošs ir fakts, ka eksports uz Krieviju ir mazinājies tikai nedaudz, pat audzis tādās preču grupā kā mašīnas, mehānismi un elektroniskās iekārtas, kā arī ķīmiskās rūpniecības produkcija. Savukārt imports no Krievijas ir būtiski mazinājies, sarūkot no Krievijas ievesto naftas produktu un gāzes apjomam. Citām precēm, tādām kā dzelzs un tērauds, šobrīd nav veiksmīgi izdevies aizvietot Krievijas importa daļu, tieši importa apjomiem samazinoties visbūtiskāk," skaidro Mirošņikovs.
Tāpat viņš informē, ka pakalpojumu importā vērojams neliels kāpums teju visās grupās, visvairāk pieaugot braucieniem - Latvijas iedzīvotāji pasākuši aktīvāk ceļot. Līdzīgs pieaugums vērojams pakalpojumu eksportā, pārsniedzot pirmspandēmijas līmeni.
Pēc Mirošņikova paustā, šīs norises ir būtiski palielinājušas kārtējo maksājumu konta deficītu. Preču importam pieaugot vairāk par eksportu, ārējās tirdzniecības deficīts sasniedza 13,3% no IKP. Pārējām kārtējo maksājumu konta sastāvdaļām paliekot gandrīz nemainīgām, kārtējo maksājumu konta deficīts kopumā ir palielinājies līdz 9,6% no IKP.
"Šī brīža situācija, krītoties ārvalstu pieprasījumam, nevieš neko labu par eksportu, kamēr augstās energoresursu cenas izdara spiedienu uz importu, tādējādi, lai arī situāciju nākotnē paredzēt ir sarežģīti, kārtējo maksājumu konta bilances izlīdzināšanās tuvākajā laikā diezin vai notiks," norāda Latvijas Bankas ekonomists.
Mirošņikovs arī atzīmē, ka 2022.gada otrajā ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Latvijā bija 3,3% no IKP, visvairāk pieaugot apstrādes rūpniecībā, finanšu un apdrošināšanas darbībās, kā arī profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Papildu tiešajām investīcijām, finanšu kontā nozīmīgākās norises saistītas ar centrālās bankas monetārajām darbībām un monetāro finanšu iestāžu darījumiem.