Lai cīnītos ar energoresursu cenu pieaugumu, iedzīvotāji uzskata, ka lielākā daļa jeb 68% uzņēmēju palielinās preču un pakalpojumu cenas un paredzamajā krīzē cietīs pārtikas ražošanas nozare, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi. Šādi dati noskaidrotu aptaujā, ko pēc Baltic International Bank SE pasūtījuma veica pētījumu kompānija Norstat.
Latvijas iedzīvotājiem tika vaicāts, kā viņuprāt lielākā daļa uzņēmēju cīnīsies ar energoresursu cenu pieaugumu tuvākajā laikā, kur lielākā daļa jeb 68% sacīja, ka palielinās preču un pakalpojumu cenas pircējiem, savukārt tikai 10% respondentu pauda, ka uzņēmēji ne tikai palielinās preču un pakalpojumu cenas, bet arī samazinās savu peļņas daļu. Trešā biežākā nosauktā atbilde, ko izvēlējās 5% iedzīvotāju bija - apsvērs biznesa slēgšanu.
"Pašreizējā aina nav priecīga, jo iedzīvotāji labi apzinās, ka energoresursu cenu pieaugums atspoguļosies ne tikai komunālajos maksājumos, bet arī preču un pakalpojumu dārdzībā. Tas nozīmē, ka būtiski meklēt jebkādus paņēmienus un risinājumus, kā atbalstīt ne tikai cilvēkus un viņu ikdienas vajadzības, bet arī uzņēmējus, lai sabiedrībai viņu piedāvājums būtu pieejams no finanšu un izmaksu viedokļa," sacīja Baltic International Bank SE Mārketinga vadītājs Jānis Līcis.
Visskeptiskākie ir iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem, kuri 74% gadījumu pauda viedokli, ka uzņēmēji visdrīzāk paaugstinās preču un pakalpojumu cenas, lai cīnītos ar energoresursu cenu pieaugumu. Interesanti, ka iedzīvotāji ar pamatizglītību tikai 46% gadījumu izvēlējās šo atbildi, pretstatā vidēji speciālās un augstākās izglītības pārstāvjiem, kuri to pauda attiecīgi 70% un 69%.
Jautājot, kuru nozaru uzņēmēji, energoresrusu cenu pieaugumu sajutīs visvairāk, 56% respondentu norādīja, ka tie būs pārtikas ražotāji, bet 47% pauda, ka mazie uzņēmumi jebkurā nozarē. Trešajā vietā ar 40% ierindojās metālapstrāde, kam sekoja transporta pakalpojumu sniedzēji, viesmīlības nozare un vieglā rūpniecība.
"Iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēki gatavojas tam, ka pārtika kļūs dārgāka, kas nozīmē papildu ikdienas izdevumus, ar kuriem jārēķinās. Līdztekus citiem maksājumiem, šis ir kritisks rādītājs, jo ietekmē pilnīgi visus cilvēkus Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem un politiķiem ieteicams jau tagad sākt meklēt risinājumus tam, lai nepakļautu lielu skaitu sabiedības nabadzības riskam," saka Baltic International Bank SE Mārketinga vadītājs Jānis Līcis.
Analizējot datus padziļināti, var secināt, ka par metālapstrādes nozari īpaši nobažījušies ir vīrieši, jo 47% norādīja, ka šī nozare īpaši smagi cietīs energoresursu cenu pieauguma dēļ pretstatā tikai 34% sieviešu. Savukārt sievietes vairāk satraucas par viesmīlības (viesnīcas, viesu nami, sabiedriskā ēdināšana) jomu 36% gadījumu paužot viedokli, ka energoresursu cenas būtiski to ietekmēs, bet tikai 28% vīriešu izvēlējas šo atbildi.
Vaicājot, kā valsts varētu palīdzēt uzņēmumiem, lai pārvarētu energoresursu cenu pieaugumu, 42% atbildēja, ka jāmeklē komplekss risinājums, ietverot gan nodokļu jautājumus, gan maksimālās cenas noteikšanu energoresursiem. Tik pat daudz respondentu uzskata, ka pietiktu tikai ar regulētas austākās cenas noteikšanu gāzei, elektrībai un degvielai. Savukārt 26% norādīja, ka energoresursu cenu pieaugumu atrisināt var palīdzēt Eiropas Savienības atbalsts.
Analizējot iedzīvotāju aptaujas datus padziļināti, var secināt, ka sievietes biežāk jeb 31% gadījumu paļaujas uz Eiropas Savienības atbalstu, taču vīrieši ir skeptiskāki, izvēloties to tikai 26%. Tāpat arī jaunieši paļaujas, ka Eiropa palīdzēs pārdzīvot energoresursu krīzi, jo 33% uzskata, ka Eiropas Savienība atbalstīs pretstatā citām vecuma grupām, kas šo atbildi izvēlējās retāk.