Krītošās pirktspējas rezultātā lejupslīdošā tendence mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos kļūs arvien izteiktāka, tāpēc rudens un ziemas mēneši mazumtirdzniecības nozarei būs sarežģīti, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis informē, ka maksājumu karšu dati jūlijā uzrādīja joprojām labu patēriņa aktivitāti, jo iztērēto eiro apjoms ievērojami pārsniedza pērnā gada līmeni, kaut nedaudz iepaliekot no inflācijas. Straujā inflācija krietni samazina iegūstamo preču apjomu, tādēļ bija iespējams sagaidīt arī pirmos mīnusus mazumtirdzniecībā gada izteiksmē. Tādēļ, uzsver Gašpuits, nelielais pieaugums ir salīdzinoši laba zīme ekonomikai.
Nozare varētu noturēties no dziļāka krituma vēl dažus turpmākos mēnešus, prognozē Gašpuitis. Viņaprāt, tas ir tādēļ, ka viena no inflācijas dzinējiem - enerģijas cenu negatīvās ietekmes - izpausme vēl ir ierobežota un daudz jūtamāk ietekmēs patēriņu, sākoties apkures sezonai. Tad varētu sagaidīt arī daudz izteiktāku patēriņa kritumu.
Par taupības režīma iestāšanos varētu liecināt autodegvielas tirdzniecības apjoma samazināšanās, norāda Gašpuitis.
Savukārt attiecībā uz pārtiku situācija varētu būt daudz niansētāka, skaidro Gašpuitis. No vienas puses, korekcijas pārtikas tēriņos jau ir novērojamas. Iedzīvotāji arvien izteiktāk izvēlēsies vairāk akciju un pamatproduktus, lētākas alternatīvas. No otras puses, pārtika būs viena no pēdējām, kuras patēriņu iedzīvotāji sāks mazināt.
"Pagaidām kopējā situācija ekonomikā joprojām ir salīdzinoši stabila un mākoņainās rudens perspektīvas patēriņu kritiski neietekmē. Uz gada beigām situāciju noteiks patērētāju noskaņojums un enerģijas rēķinu lielums, kā dēļ kritums varētu padziļināties. Tomēr būtisks kritums nav gaidāms, jo to noturēs salīdzinoši stabilais darba tirgus," prognozē Gašpuitis.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka, neskatoties uz ļoti straujo inflācijas kāpumu pēdējos mēnešos, situācija Latvijā ekonomikā joprojām laba, taču iedzīvotāju pirktspēja mazinās un ekonomikas izaugsmes tempi kļūst lēnāki.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju mazumtirdzniecības fiziskais preču apgrozījums, neskaitot cenu kāpumu, pieauga vien par 0,5%. Kopā ar inflāciju, mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē jūlijā pieauga par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju, un līdzīgs pieaugums ir vērojams arī Latvijas Bankas publicētajos maksājumu karšu apgrozījumu datos.
Āboliņš skaidro, ka tas ir labs rezultāts, taču, viņaprāt, mazumtirdzniecībā rudens un ziemas mēneši būs sarežģīti, un patēriņš gada nogalē varētu samazināties.
Ekonomists uzsver, ka šobrīd ekonomikā ir izveidojusies ļoti liela atšķirība starp tirdzniecības apgrozījumu, kas eiro izteiksmē aug par vairāk nekā 20% gadā, patērētāju noskaņojumu, kas ir sliktākais kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un vidējo algu pieaugumu, kas šī gada pirmajā ceturksnī bija vien 6,9%.
Faktiski patēriņa pieaugums šobrīd ievērojami apsteidz ienākumu pieaugumu, norāda Āboliņš. Pirktspējas kritums kopā ar bažām par inflāciju un savu uzkrājumu vērtības zudums ir licis sākt tērēt pandēmijas laika uzkrājumus, un to jūt arī bankas. Kopš marta mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās ir auguši ievērojami lēnākā ātrumā nekā iepriekšējos gados un vienlaikus ir sākusi pieaugt patēriņa kreditēšana.
"Protams, inflāciju Latvijā esam redzējuši arī iepriekš, taču šobrīd ir liela atšķirība, piemēram, no 2007.gada, kad algas auga ātrāk par cenām, un cenu celšana neietekmēja patēriņu. Pirktspējas kritumu mājsaimniecībā pagaidām daļēji amortizē Covid-19 pandēmijas laikā izveidojušies uzkrājumi, taču vienlaikus pilno inflācijas ietekmi mēs vēl neesam sajutuši, un patēriņš nevar ilgstoši augt ātrāk nekā ieņēmumi," skaidro "Citadeles"ekonomists.
Āboliņš prognozē, ka šī situācija var mainīties rudenī, kad sāksim saņemt jaunos apkures sezonas rēķinus un tas ietekmēs arī tirdzniecību. Pārtikas, degvielas, farmācijas un higiēnas preču patēriņš ir salīdzinoši noturīgs pret ekonomikas svārstībām, taču citās nozares rudenī un ziemā var saskarties ar pieprasījuma kritumu.
Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne uzskata, ka piesardzība iedzīvotāju tēriņos iezagusies uz palikšanu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes kalendāri koriģētiem datiem pagājušajā mēnesī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās gada griezumā palicis gandrīz nemainīgs - reģistrēts neliels pieaugums 0,5% apmērā. Tikmēr mēneša griezumā redzams kritums jau ceturto mēnesi pēc kārtas, jūlija laikā reģistrēts samazinājums 0,4% apmērā.
"Pieprasījums lēnām saraujas, kas nav pārsteigums, ņemot vērā augsto dzīves dārdzību un bažas par ziemas rēķiniem," atzīst Orleāne.
Viņa norāda, ka šogad vērojamais straujais cenu kāpums būtiski pasliktinājis iedzīvotāju noskaņojuma rādītājus. Neskatoties uz raizēm par tuvojošās apkures sezonas rēķiniem un pieaugušo ziņu virsrakstu skaitu ar ieteikumiem kā ietaupīt, iedzīvotāji vēl joprojām cenšas saglabāt iepriekšējos tēriņu ieradumus. Orleāne atzīst, ka tas paliek arvien grūtāk, jo iedzīvotāju ienākumu pieaugums netur līdzi inflācijai.
Tomēr nepārtikas preču mazumtirdzniecība jūlijā vēl pamanījās reģistrēt pieaugumu 3,4% apmērā. Būtiskākais kāpums mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos reģistrēts kultūras un atpūtas precēm, kas pagājušajā mēnesī gada griezumā pieauga par 57%.
"Iespējams, ka iedzīvotāji steidz nopirkt nepieciešamās preces, lai dotos uz kultūras pasākumiem vai piedalītos sporta aktivitātēs, kas pandēmijas laikā gāja gar degunu. Kāds varbūt satraucas par iespējamajiem Covid-19 ierobežojumiem rudenī/ziemā un steidz izbaudīt kopā būšanu, kamēr vēl var. Vasaras tveicē nākamās ziemas rēķini var šķist sekundāri un raizēties par tiem daļa iedzīvotāju, iespējams, sāks mirklī, kad tie iekritīs e-pastos," pauž Orleāne.
Ekonomiste atzīst, ka strauji augošā inflācija nedaudz jau ietekmējusi ierasto patēriņu. Augstās degvielas cenas, visticamāk, likušas izvērtēt nepieciešamību dienas gaitās doties ar automašīnu - degvielas tirdzniecības apjomi gada griezumā samazinājušies par 8,5%. Pārtikas pārdošanas apjomiem jūlijā gada griezumā reģistrēts pieaugums 1,6% apmērā, bet mēneša griezumā novērots neliels kritums 1,2% apmērā. Mīnusi izaugsmei mēneša griezumā reģistrēti jau trešo mēnesi pēc kārtas. Orleāne norāda, ka pārtikas preces ir un būs jāpērk visiem, taču, iespējams, cītīgāk sākām izvērtēt ko un cik daudz likt grozā.
Pārtikas preču groza pārskatīšanu taupīšanas nolūkos iesaka arī eksperti. "Swedbank" Finanšu institūta eksperti straujā cenu kāpuma laikā budžeta plānošanas nolūkos iesaka kategorizēt izdevumus. Izdevumus var grupēt obligātajos, nepieciešamajos un vēlamajos. Ja vēlamajiem pirkumiem tiek atvēlēta pavisam maza budžeta daļa un uz tiem taupīt neizdodas, tad iespējams pārplānot pirkumus lielākajās kategorijās, kas attiecīgi dos arī nozīmīgāku efektu. Viena no lielākajām kategorijām patēriņa grozā Latvijā ir pārtika, kas veido 23,1% no kopējā patēriņa groza. Izvēloties lētākas alternatīvas, iespējams ietaupīt pat neatsakoties no kādām pirkumu grozā esošajām precēm.
Inflācijai saglabājoties ap gadsimta augstākajiem rādītājiem, izmaiņas patēriņā kļūs izteiktākas, prognozē Orleāne. Viņasprāt, gada otrajā pusē iedzīvotāji sāks arvien vairāk mazināt tēriņus tām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības. Arī pārtikas izdevumus daudzos gadījumos iespējams samazināt, izvēloties lētākas alternatīvas.
Orleānes ieskatā, preču sortimentu un izvēles, visticamāk, pozitīvi ietekmēs "SPAR" veikalu tīkla ienākšana, kas pirmos veikalus Latvijā vēra vaļā augustā. Jauns konkurents parasti sapurina nozarē ilgi strādājošos uzņēmumus un varbūt var nedaudz ietekmēt arī cenu politiku.
Komercbanku izsniegto maksājumu karšu dati uzrāda, ka augusta pirmajā pusē veikalos atstāti ievērojami vairāk nopelnītie eiro, nekā pirms gada, taču iespaidīgie cipari ir mānīgi, norāda Orleāne, atgādinot, ka par straujo kāpumu rūpējās straujais cenu pieaugums. Veikalā tika atstāts vairāk naudas, taču mājas nonāca mazāk preču. Visticamāk, ka reālais pieaugums preču pārdošanas apjomos (preču skaitā), ko augustā reģistrēs mazumtirgotāji, saglabāsies ap nulli.
Orleāne piebilst, ka atjaunotās "Swedbank" prognozes rāda, ka inflācija šogad sasniegs 17,5%, bet vidējās algas pieaugums vien 8%. Krītošās pirktspējas rezultātā lejupslīdošā tendence mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos kļūs arvien izteiktāka, norāda Orleāne.
Jau ziņots, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad jūlijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaudzis par 0,5% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 1,7%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmērs, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, auga par 3,4%, bet autodegvielas samazinājās par 8,4%.
