Daļai uzņēmumu nākamās ziemas pārdzīvošanai fiskālā palīdzības no valsts būs izdzīvošanas jautājums, otrdien "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") rīkotajā diskusijā par uzņēmēju izaicinājumiem un praktisku palīdzību energoresursu un ģeopolitikas krīzes apstākļos teica Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
Viņš stāstīja, ka uzņēmēji bija pieraduši, ka "gāze tai trubā ir", un nevarēja iedomāties, ka tās vairs nebūs vai arī tās cena pieaugs padsimt reizes vai par vairākiem simtiem tūkstošiem eiro mēnesī.
Bite norādīja, ka, piemēram, SIA "Karavela", kurā viņš ir līdzīpašnieks, izdevumi par dabasgāzi mēnesī ir pieauguši 16 reizes.
Viņš skaidroja, ka uzņēmumiem ir vajadzīga palīdzība no valsts, lai izmaksu pieaugums nesasniegtu desmit vai padsmit reizes, bet tikai, piemēram, vienu, divas vai trīs reizes.
"Bez fiskālās palīdzības no valsts mēs neiztiksim. Ja tāda nebūs, daļai uzņēmumu tas būs izdzīvošanas jautājums, savukārt citi izies no krīzes, bet ļoti vāji," uzsvēra Bite.
Viņš arī norādīja, ka valdībai vajadzētu vairāk ieklausīties uzņēmējos, turklāt valstij būtu nepieciešamas kvalitatīvas un analītiskas nākotnes prognozes, lai būtu konkrēts skatījums par nākotni.
Tāpat Bite teica, ka valdībai jādara viss, lai novērstu jebkādus birokrātiskos šķēršļus vēja un saules enerģijas attīstīšanai.
Arī "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš norādīja, ka uzņēmumiem izmaksu pieaugums ir mērāms reizēs, dažkārt pat mēneša izmaksām sasniedzot to, kas iepriekš ir bijis visa gada laikā.
Viņš uzsvēra, ka uzņēmējiem galvenokārt šobrīd jāskatās, lai ir nodrošināta uzņēmuma likviditāte, un ir resursi, ar ko segt energoresursu izmaksas.
"Uzņēmumiem izšķirīgi ir jārīkojas šajā brīdi, un energoefektivitātes pasākumi pēc iespējas jāveic šajā brīdī, lai ļautu šo ziemu pārdzīvot," uzsvēra Bērziņš.
Viņš arī ieteica uzņēmējiem apskatīt jau esošās "Altum" programmas un iespējami tās izmantot.
Savukārt "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš norādīja, ka Latvijas uzņēmēji bieži gaida grantus, jo domā, ka tā ietaupīs naudu. "Tie, kuri negaidīja grantus un izmantoja esošās atbalsta programmas, ir ietaupījuši, jo iepriekš izmaksas bija mazākas, un, iespējams, jau ir atpelnījuši ieguldījumus," viņš teica, uzsverot, ka nevajag koncentrēties uz grantu dabūšanu, bet izmantot esošās iespējas.
Diskusijas dalībnieki norādīja, ka problēma ar izmaksu pieaugumu visvairāk izpaužas nozarēs, kurās ir liels enerģijas patēriņš, bet būtiski ietekmēti ir arī mazie uzņēmēji.
Tāpat tik pausts, ka lielākais izaicinājums uzņēmumiem gaidāmajā ziemā būs rēķinu samaksāšana un izdzīvošana. Savukārt valdībai jāsniedz atbalsts uzņēmējiem un arī jānodrošina energoresursu fiziska pieejamība.
