Papīrmalkai cena dubultojusies
Pirmajā pusgadā papīrmalkai cena dubultojusies visu sugu sortimentam, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.
Egles un priedes papīrmalkas vidējā cena jūlijā sasniedza 84 eiro par kubikmetru, kas ir kāpums par 94% eglei un 84% priedei salīdzinājumā ar gada sākuma cenu. Savukārt pieprasījuma pieauguma rezultātā bērza papīrmalkas vidējā cena Latvijā augusi pat par 101% pēdējā pusgada laikā, sasniedzot 116,00 eiro par kubikmetru.
Kā norāda "E-silva", šobrīd nav paredzams, kad šis kāpums sasniegs augstāko punktu, jo pieprasījums turpina kāpt.
Piemēram, Somija, kas ir viena no pasaulē lielākajām kartona un tipogrāfijas papīra ražošanas valstīm, šobrīd aktīvi meklē jaunus partnerus kokmateriālu iepirkšanai, jo līdz šim vairāk nekā puse no ražošanā nepieciešamā kokmateriālu daudzuma tika ievesti no Krievijas.
Tāpat informācija sistēmā "E-silva" liecina, ka lai arī gada pirmais ceturksnis ierasti nav bērza koksnes iepirkšanas sezona, tomēr arī bērza finierkluču cena gada sākumā piedzīvoja strauju lēcienu, palielinoties par 40%, kas bija cieši saistīts ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.
Vairs ne tik strauji, bet tomēr bērza finierkluču vidējā cena turpināja augt visu pirmo pusgadu. Jūlijā tā sasniedza 141,25 eiro par kubikmetru.
Tāpat arī bērza taras vidējā cena piedzīvojusi nopietnu cenas kāpumu visu pirmo pusgadu un jūlijā sasniegusi augstāko punktu - 124,48 eiro par kubikmetru, kas pret gada sākumu ir palielinājums par 79%.
Savukārt skujkoku apaļkoku cenu paaugstināšanās 2022.gada sākumā galvenokārt bija skaidrojama ar papīrmalkas un malkas cenu paaugstināšanos celulozes un enerģētiskās koksnes pieprasījuma pieauguma dēļ. Līdz ar to pieauga arī tievā egles un priedes zāģbaļķa cena.
Tomēr šā gada otrajā ceturksnī skujkoku zāģbaļķa cena sāka piedzīvot nelielu cenas kritumu. Egles resnā zāģbaļķa vidējā augstākā cena bija novērojama aprīlī, sasniedzot 114,30 eiro kubikmetrā, savukārt priedes resnā zāģbaļķa vidējā augstākā cena aprīlī bija 125,23 eiro kubikmetrā.
Salīdzinājumā ar augstāko cenas punktu aprīlī egles resnā zāģbaļķa vidējā cena ir nokritusi par 17% līdz 94,38 eiro kubikmetrā. Priedes resnā zāģbaļķa vidējā cena jūlijā bija 100,44 eiro kubikmetrā, kas ir kritums par gandrīz 20% salīdzinājumā ar aprīli.
Cenu kritums skaidrojams ar uzkrājumu veidošanos zāģētavās un noliktavās, kā arī kopējo inflāciju, kam ir tieša ietekme uz būvniecības sadārdzinājumu un projektu iesaldēšanu.
Tajā pašā laikā tievā skujkoku cenas līmenis pirmajā pusgada otrajā pusē saglabājās stabils, turoties vienā līmenī visu otro ceturksni - tievā priedes zāģbaļķa vidējā cena kopš aprīļa bija 71,5 eiro kubikmetrā, savukārt tievā egles zāģbaļķa vidējā cena jūlijā bija 68,38 eiro kubikmetrā.
Cenu kāpums šajos segmentos gada sākumā bija likumsakarīgs, jo skujkoku sortimentu pieprasījums ir viens otru ietekmējošs, lai neradītu tievā zāģbaļķa deficītu ražošanā.
Inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai, norāda "E-silva".
Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi šā gada pirmajā pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.
Tāpat "E-silva" komentēja, ja ierasti maijā enerģētiskās koksnes cena sasniedz zemāko punktu, tad šogad cenas kāpa. Enerģētiskā šķelda kļuva par ievērojami izdevīgāku kurināmo nekā gāze un nafta. Gāzes sadārdzinājuma ietekmē arī palielinājās interese apkures pārejai no gāzes uz atjaunīgiem energoresursiem, tajā skaitā šķeldas apkures katliem.
Saskaņā ar "E-silva" izsoļu datiem, 2022.gada otrajā ceturksnī redzams, ka pieprasījums pēc Latvijas meža cirsmām auga un īpašniekiem šis bijis ienesīgs brīdis cirsmu realizācijai augstās tehnoloģiskās koksnes cenas dēļ.