Kārtējais uzņēmēju slauciens dienesta autonodokļa formā izraisījis kārtējo automšīnu pārrakstīšanas bumu uz fiziskām personām. Tā gan ir tikai aisberga redzamā daļa uzņēmēju attieksmei pret nodokļu paaugstināšanu. Lai gan nodoklis vairumā gadījumu automašīnām paaugstinās, nav saprotams, kā šādos apstākļos tiks iekasēti plānotie 17 miljoni latu dienesta auto nodokļa.
Finanšu ministrija (FM) šogad gan samazinājusi prognozi, salīdzinot ar 2010. gadu, kad bija 38 miljoni latu. Taču, salīdzinot ar reālajiem cipariem, tā joprojām šķiet uzpūsta. Vēl decembra sākumā FM ziņoja, ka dienesta auto nodoklī iekasēti ap 4 miljoniem latu. Tie esot trīs ceturkšņu dati, kopējie 2010. gada cipari būšot pēc 15. janvāra. Pat ja pieļaujam, ka kopumā pērn būs iekasēti pieci seši miljoni, tā ir tikai aptuveni trešdaļa no nākamgad iekasēt plānotā.
Uz kā rēķina FM plāno šādu kāpumu? Un par kādu cenu?
CSDD statistika liecina, ka uzreiz pēc tam, kad 2009. gada nogalē tapa zināmi valdības nodomi attiecībā uz dienesta autonodokli, 2010. gada sākumā jau iebrauca par 2861 juridiskās personas auto mazāk, pavasarī to skaits saruka par astoņiem tūkstošiem, pērn kopumā – par 13,6 tūkstošiem. 2010. gada nogalē uz kārtējām dienesta auto nodokļa izmaiņām uzņēmēji reaģējuši līdzīgi, un decembrī vien juridisko personu spēkratu skaits samazinājies par 1915. Vairums no tiem, visticamāk, pārrakstīti uz fiziskajām personām, dažs uz firmu atstāj mazjaudīgāko auto, uz kuru cer norakstīt arī kādus privāto vai daļēji privāto autiņu izdevumus, bet nav izslēgts (šādu datu CSDD nav), ka daļa pārrakstīta, piemēram, uz mātes firmas vārda Igaunijā vai Lietuvā – šāds Baltijas mēroga kompāniju risinājums dzirdēts kā izdevīgākais. Viens iemesls ir mazāks ar auto izmantošanu saistītais kopējais nodevu slogs,
otrs – ieņēmumu dienesta attieksme: ja reiz nodoklis samaksāts, uzņēmējam lieki nepiesienas, turklāt dienests vairāk darbojoties kā uzņēmēju servisa iestāde, cenšoties paskaidrot dažādas normatīvās un praktiskās lietas, palīdzēt lietas nokārtot pareizi, nevis meklēt, par ko sodīt. No Latvijas uzņēmējiem savukārt nācās uzklausīt viedokli par citādu attieksmi, bailes, ka VID varētu piekasīties pie citām lietām, ja uzņēmēji arī pamatoti nemaksās dienesta auto nodevu par mašīnām, ko izmanto tikai uzņēmuma vajadzībām. Jāatgādina, ka saskaņā ar izmaiņām šogad dienesta auto nodoklis uzņēmējiem jāmaksā par visiem spēkratiem, un tikai tad, ja izdodas pierādīt, ka privātām vajadzībām tas nav izmantots, tas tiek atmaksāts atpakaļ. Līdzīgi kā tiesā, kad jāpierāda nevis tava vaina, bet sevis nevainība. Tas no uzņēmējiem paģēr papildu resursus, lai gan pirms vēlēšanām politiķi kaislīgi solīja uzņēmējus papildus neapgrūtināt. Tādā gadījumā Lietuvā vai Igaunijā paliks ne tikai auto nodoklis, bet arī, piemēram, maksa par OCTA, KASKO.
Pirmkārt, tie ir uz laiku iesaldēti uzņēmuma līdzekļi un reālas papildu izmaksas – ar atsevišķiem izņēmumiem nodeva paaugstinās, kas gadā uzņēmējiem veido papildu pārsimt līdz pāris tūkstošus latu, atkarībā no autoparka lieluma. Izmaksas vēl vairāk palielina PVN priekšnodokļa atskaitījumu samazināšana par privātā labuma tiesu 20% apmērā. Uzņēmumam, kas daudz tērē degvielai, transportlīdzekļu apkopei, tās arī ir prāvas summas, arī ja šogad jāiegādājas kāds auto.
Otrkārt, tā ir papildu birokrātija – gan uzņēmējiem, gan VID – gan maksājot nodokli, gan nemaksājot. Pretēji FM apgalvojumam, ka nākamgad dienesta auto nodokļa shēma būs maksimāli vienkārša un saprotama, ķēpa nebeidzas ar auto nodokļa aprēķināšanu pēc konkrētiem mašīnas parametriem. Grāmatveži spiesti apmeklēt speciālus seminārus (arī par maksu), lai saprastu, kā izmaiņas interpretēt, piemēram, vai 20% privātā labuma no PVN grāmatot pie saimnieciskajiem izdevumiem vai nesaimnieciskajiem, kas savukārt paģēr UIN gada atskaites koriģēšanu. Šos atskaitījumus turklāt neveic datorprogramma, tie jārēķina pašiem grāmatvežiem, kas nozīmē risku kļūdīties, kas savukārt nozīmē risku tapt sodītiem. Par vēlmi godīgi maksāt nodokli. Tāpat arī neizpratne ir par to, vai šo privāto labumu vajadzēs aplikt ar iedzīvotāju ienākuma un sociālo nodokli.
Ja ar uzņēmuma auto cilvēks privātām vajadzībām brauc daudz, tad nodokļa nomaksa ir taisnīga un joprojām izdevīga. Ja tomēr kāds gribēs pierādīt savu taisnību, nāksies atbalstīt GPS sistēmu biznesu un uzstādīt šo aparatūru, kas fiksē maršrutus un ko VID atzinis par pierādījumiem nodokļa nemaksāšanai. Sajutuši izdevīgu brīdi, GPS sistēmu operatori sludinās, ka gatavi sistēmas apkalpot, sākot no Ls 5, Ls 7 mēnesī, bet tie, kas tās izmanto jau šobrīd, teic, ka izmaksas ir ap Ls 10 mēnesī, ja ir pašu iegādāts GPS, un Ls 25, ja sistēma tiek nomāta. Tiesa, GPS ir noderīgs arī citiem mērķiem, tas palīdz uzņēmumam ērtāk sastādīt maršrutus, kontrolēt šoferus, degvielas patēriņu u.tml. Kam tas nebija aktuāli, GPS izmantošanas izmaksas var pieskaitīt lielākoties palielinātajam transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim, ko maksā visi auto īpašnieki. Jautājums arī, vai ietaupītie 19, 30, 40 latu dienesta auto nodokļa atsvērs tās darba stundas, kas pavadītas, ķēpājoties ar atskaitēm par katru braukto maršrutu un paskaidrojumiem. Ja mašīnu daudz, tas atmaksājas, ja viena divas, iespējams, uzņēmēji atmetīs ar roku un maksās būtībā ne par ko. Turklāt visam līdzi nāk papīru kalni, kas uzņēmumam jāglabā piecus gadus. Nez vai arī VID nav svarīgāku darbu kā pētīt mašīnu maršrutus?
Būs arī grūti pierādīt, ka nodoklis nav maksājams, ja autiņš tiek izmantots tikai uzņēmuma vajadzībām, bet izņēmuma kārtā ar to kādu reizi izmests līkums, lai aizbrauktu uz mājām pēc kādiem papīriem. Salīdzinot ar to, ko ar dienesta automašīnām, par tām nemaksājot, dara amatpersonas, nav nedz godīgi, nedz motivējoši. Uzņēmējiem rodas sajūta, ka cirpti tiek tie, kas cenšas būt godīgi, bet ēnu ekonomikas šeptmaņi joprojām paliek ēnā. Šāda politika nemotivē meklēt ceļus nodokļu optimizēšanai vārda legālā vai ne tik legālā nozīmē. Turklāt arī pati likme nav tik zema, lai to maksātu, nepamirkšķinot aci, jo īpaši tad, ja šādi papildu izdevumi nebija iepriekš paredzami. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktā aptauja uzrāda noskaņojuma barometru: 21% uzņēmumu centīsies izvairīties no jaunā dienesta auto nodokļa.