Bezdarba līmenis Latvijā samazinās

© Ekrānuzņēmums/CSP

Otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā - par 1,3 procentpunktiem.

Šī gada otrajā ceturksnī bija 62 800 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10 600 mazāk nekā pirms gada un par 5200 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2022.gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,3%) bija par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,5%). Otrajā ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs - Igaunijā tas bija 5,8%, bet Lietuvā - 5,2%.

2022.gada otrajā ceturksnī 29 200 bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem. Tas ir par 8400 mazāk nekā pirms gada un par 7000 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 13 300 bija bez darba sešus līdz 11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, ir samazinājies par 2500, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - palielinājies par 700.

Otrajā ceturksnī bija 20 300 ilgstošo bezdarbnieku - par 700 vairāk nekā pirms gada un par 1500 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 32,4% - par 4,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir palielinājies par 5,6 procentpunktiem.

2022.gada otrajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 15,4% bija jaunieši (15-24 gadi). To īpatsvars gada laikā palielinājies par 2,5 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 5,2 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 14,8%, kas ir par 1,9 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, bet par 2,8 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 200, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 2800.

37,1% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, tas ir, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

2022.gada otrajā ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,5%) jeb 435 600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, tas ir, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2500 jeb 0,6%, bet gada laikā - par 12 100 jeb 2,7%.

5700 jeb 1,3% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 1,5%, bet 2022.gada pirmajā ceturksnī - 1,2%.

2022.gada otrajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7800 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6800 iedzīvotāju.

Darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.

Ekonomika

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais