Augošās energoresursu cenas liks iedzīvotājiem meklēt iespējas, kā nodrošināties pret nekustamā īpašuma uzturēšanas izmaksu un komunālo maksājumu kāpumu, un jau tuvākajā laikā būs vērojama pieaugoša interese par pārcelšanos no sērijveida vai pirmskara namu dzīvokļiem uz kompaktām energoefektīvām privātmājām vai uz mazākiem dzīvokļiem, secinājuši būvniecības un energoefektivitātes eksperti Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas un bankas "Citadele" organizētajā diskusijā.
"Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks norāda, ka tirgus dinamika šobrīd ir tāda, ka iedzīvotāji sagaida lielākus enerģijas rēķinus un lūkojas pēc mazākām un efektīvākām dzīves telpām, kā arī vienlaikus interesējas par iespējām pārdot kādu no saviem īpašumiem, ja tādi ir vairāki.
Vienlaikus Mūrnieks diskusijā pauda, ka "būvējot privātmājas, vairums vēlas apdzīvot 120 līdz 150 kvadrātmetru lielu platību, taču skaidrs, ka šobrīd, aprēķinot mājokļa uzturēšanas izmaksas, jāveic iespējami precīzs komunālo maksājumu sloga izvērtējums, lai uzturēšanas izmaksas būtu maksimāli objektīvas".
Sertificēts pasīvo māju konsultants un "i2 Factory" direktors Krists Slokenbergs pauda, ka "būvējot māju, svarīgi ir saprast, nevis vai nams, ko vēlos, atbilst manai sapņu "Instagram" mājai, bet vai es to varēšu atļauties uzturēt rīt un nākotnē - plānošana jāveic tik labi, lai iespējami izvairītos no lielas pārbūves veikšanas jau tuvākajā desmitgadē, laikiem potenciāli mainoties".
Vienlaikus AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") Privātmāju energoefektivitātes vecākā projektu vadītāja Oksana Borisova diskusijas laikā minēja, ka pirmās atsauksmes par "Altum" privātmāju energoefektivitātes programmu liecina, ka privātmāju īpašnieki pozitīvi novērtē sniegto valsts atbalstu un aktīvi to izmanto.
Borisova norādīja, ka šobrīd vairums jeb 80% privātmāju īpašnieku izvēlas uzstādīt saules paneļus, turklāt lielākoties programmā paredzētajā maksimālajā jaudā, kas ir 11,1 kilovats. Savukārt kvalitatīvi īstenoti energoefektivitātes projekti privātmājās sasniedz siltumenerģijas ietaupījumu robežās no 26% līdz 70%, bet ēkas energoefektivitātes klase tiek palielināta par vienu vai pat divām klasēm.
Savukārt Ekonomikas ministrijas neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Aldis Greķis diskusijā uzsvēra, ka līdz ar energoresursu izmaksu pieaugumu un apkārtējās vides prasībām, ir jāmācās sadzīvot un pielāgoties pasaules izmaiņām nākotnē. Jābūt spējīgiem efektīvi izmantot savus resursus, bet tajā pašā laikā nesamazinot komforta prasības. Tāpat nepieciešams attīstīt jaunu pieeju būvniecībā, kura balstīta uz ilgtspējīgu un jaunu mūsdienīgu materiālu un tehnoloģiju izmantošanu.
