VID piesaka karu aplokšņu algu maksātājiem; sodīs, iespējams, pat par aizdomām

Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu ieviest jaunu nodokļu administrēšanas pieeju, proti, bargāk vērsties pret uzņēmumiem, kur darbiniekiem maksā mazāk par nozarē vidējo algu.

Šādi uzņēmumi uzreiz nonāktu VID redzeslokā. Ja uzņēmumi nespēs pamatot, kāpēc maksā darbiniekiem zemākas algas, VID izrakstīs viņiem rēķinus par nodokļu nomaksu, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

Portāls NRA jau rakstīja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā palielinājās par 1,1 procentpunktu līdz 26,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pirmdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2021.gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā veido 46,2% no kopējās ēnu ekonomikas, Igaunijā 42,7%, bet Lietuvā 38,8%. Neuzrādītie ieņēmumi Latvijā 2021.gadā veido 30% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente - 23,8%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, 2021.gadā, salīdzinoši ar 2020.gadu, vidējās algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts, jeb aplokšņu algas, pieauga visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā šis pieaugums gan ir relatīvi mazs, tikai par 0,3 procentpunktiem, 2021.gadā aplokšņu algām palielinoties līdz 23,8%. Igaunijā aplokšņu algu apjoms 2021.gadā pieaudzis par 3,8 procentpunktiem, sasniedzot 17%, bet Lietuvā par 0,9 procentpunktiem, palielinoties līdz 16,2%.

Sauka skaidroja, ka aplokšņu algu apjoms joprojām ir izteikti lielāks Latvijā, lielā mērā izskaidrojot arī kopējās ēnu ekonomikas atšķirības Baltijas valstu starpā.