Banku analītiķi: Dažām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju, uzskata Strautiņš.

Metālapstrāde, kas pusgadā un jūnijā auga attiecīgi par 8,2% un 3,5%, ir svarīga nozare pati par sevi un detaļu piegādātāja mašīnbūvei. Par 18,7% pusgadā augusi autobūve, gandrīz nezaudējot tempu arī jūnijā.

Savukārt citu nozaru datos ieskanas brīdinājumi, ka pandēmijas ekonomisko efektu mazināšanās nav tikai laba ziņa, atzīst Strautiņš. Ķīmijas rūpniecība bija liela ieguvēja, pirmajā pusgadā tās dinamika vēl ir pieaugums par 14%, bet otrajā ceturksnī un jūnijā tā jau ir mīnusos. Elektronikas stāsts ir līdzīgs - pēc liela kāpuma sekojuši atplūdi.

Kokapstrādes sniegumu pusgadā raksturo pieaugums par 2,9%, bet jūnijs jau ir ar kritumu par 10%. Strautiņš pauž bažas, ka pašu kocinieku ilgi prognozētās galvassāpes pēc pandēmijas buma ir sākušās, lai gan aizvadītie pāris gadi tai bijuši ļoti labi. Tāpat Strautiņš uzskata, ka vājais sniegums iekārtu ražošanā - kritums par 3,6%, kas turklāt ievērojami pasliktinājies kopš gada sākuma, varētu būt signāls par uzņēmumu nevēlēšanos investēt nenoteiktības laikā un nepieciešamību uzkrāt naudu enerģijas rēķinu apmaksai.

Saskaņā ar pašas nozares pārstāvju vērtējumu metālapstrādē un mašīnbūvē pagaidām klājas diezgan labi, izteiktas pieprasījuma krituma pazīmes nav vērojamas, problēma joprojām drīzāk ir jaudu pieejamība, skaidro Strautiņš.

Tikmēr uzlabojas situācija komponentu iepirkšanā. Ekonomists informē, ka gan krāsaino metālu (varš, alumīnijs), gan galveno tērauda šķirņu cenas līdz jūlija vidum samazinājās apmēram par trešdaļu kopš panikas augstākā punkta marta sākumā, turklāt daudz mazāk jābažījas par to, vai nepieciešamais vispār būs nopērkams. Enerģijas cenas ir liels risks, taču citu nozaru centieni enerģiju taupīt un mainīt primārās enerģijas avotu, piemēram, no gāzes uz šķeldu, metālapstrādei un mašīnbūvei ir iespēja, uzskata Strautiņš.

Viņš piebilst, ka datos atrodamie signāli par apstrādes rūpniecības nākotni ir pretrunīgi, bet to vidējā temperatūra ir tuvu neitrālai. Rūpniecības noskaņojuma kopējais indekss gan jūnijā, gan jūlijā bija vispirms nenozīmīgi virs, tad zem vēsturiski vidējā. Tuvākās nākotnes ražošanas prognozes jūlijā ir ievērojami, 16 punktus zem vidējā (+/-100 punktu skalā). Turpretim pasūtījumu portfeļa vērtējums ir 11 punktu virs šīs līnijas.

Tāpat Strautiņš norāda uz to, ka pēc uzņēmumu ziņām esošie pasūtījumi var nodrošināt ražošanu 5,7 mēnešus, kas ir rekordlīmenis. Pēdējos pāris mēnešos ir noskaņojums drīzāk samazināt darbinieku skaitu (pirms tam bija pretēji plāni), bet šīs pārmaiņas ir ļoti mierīgas un plūstošas. Tuvu rekordam ir nākotnes nenoteiktības vērtējums.

Strautiņš atgādina, ka eksporta attīstība pirmajā pusgadā bija ļoti veselīga. Lielā mērā to jau atspoguļo apstrādes rūpniecības sniegums. Saskaņā ar maksājumu bilances datiem preču eksports pirmajos piecos mēnešos auga par 32%, bet pakalpojumu par 38%. Ekonomists atzīst, ka palīdz cenu kāpums, jo īpaši precēm, tūrisma pakalpojumos arī pandēmijas bāzes efekts, bet lielā mērā šie skaitļi atspoguļo Latvijas ekonomikas pelnītspējas noturīgu kāpumu.

"Tātad būs nauda, ar ko finansēt atbalstu tiem, kurus enerģijas cenu kāpums skar visvairāk. Panikai nav pamata, tāpat kā vienkāršai paļāvībai, ka gan jau viss būs labi," pauž Strautiņš.

Vienlaikus ekonomists atzīst, ka ekonomikas ziņu fons Latvijā turpretim ir gandrīz viendabīgi tumšs, un tas atstāj iespaidu uz sabiedrības noskaņojumu. Jūnijā tika sasniegts visu laiku zemākais sabiedrības vērtējums par valsts ekonomikas tuvāko nākotni - sliktāks pat nekā 2009.gada sākumā. Strautiņš uzskata, ka problēmas ir, bet šāds pesimisms ir pārspīlēts.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska skaidro, ka apstrādes rūpniecība otrajā ceturksnī pakāpeniski vājinājusies, un to lielā mērā noteikusi "svarīgākā" nozare, kura īpatsvarā veido ceturtdaļu apstrādes rūpniecības - kokrūpniecība. Ekonomiste norāda, ka šī nozare pēdējos mēnešos ir bijusi "starmešu gaismā", jo valdība veikusi grozījumus koku ciršanas un meža atjaunošanas regulējumā, plašas diskusijas izskanējušas arī par kurināmās koksnes pieejamību un cenām, tāpat pieaug bažas par kokmateriālu pieprasījumu samazinoties būvniecības aktivitātei.

"Pirms dažiem gadiem galvenās problēmas radīja mizgrauži, tagad šai tēmai pāri pārbraukuši postoši dzelzs kaitēkļi - Krievijas tanki. Tie aiz sevis atstāj sankcijas lētajiem Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktiem, paniku energoresursu jomā un strauju cenu atsitiena švīkstoņu," teic Rutkovska.

Cenu kāpums joprojām uzrāda būtisku atšķirību starp gausi augušo rūpniecības fiziskā apjoma indeksu un apgrozījuma šāvienu, atgādina ekonomiste. Tomēr cenu dinamikā parādās pirmās pārliekuma punkta indikācijas. Atsevišķās nozarēs un to segmentos ražotāji sāk pieminēt cenu sarukumu izejmateriāliem un gatavajai produkcijai, kam iemesls ir pieprasījuma kritums.

Rutkovska norāda, ka kokrūpniecībā kopš aprīļa vērojams ražošanas apjomu samazinājums, un otrajā pusgadā gaidāmi ne mazums izaicinājumu. Tam ir vairāki iemesli, bet galvenais no tiem ir pieprasījuma kritums vairākos kokrūpniecības segmentos - nenoteiktības un cenu kāpuma gaidu apstākļos piepildītās noliktavas mazina jaunu iepirkumu nepieciešamību, būvniecības aktivitātes piebremzēšanās un pieprasījuma kritums "dari pats" segmentā kopš Covid-19 pandēmijas laika mājokļu labiekārtošanas rekordiem.

Latvijas Bankas ekonomiste informē, ka karstas un grūti prognozējamas norises saglabājas kurināmās koksnes jomā - vidējā termiņā pieprasījums iekšzemē turpinās augt, savukārt ārējais pieprasījums atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp, kādas būs gāzes piegādes no Krievijas, kā citu valstu ražotājiem sekmēsies ar alternatīvu izejmateriālu piegādes iespēju rašanu pārkarsušo Baltijas reģiona koksnes produktu cenu fonā un citiem faktoriem. Situācija mainījusies arī piedāvājuma pusē - valdības pieņemtie koku ciršanas un atjaunošanas noteikumi paplašinās mežistrādes iespējas.

"Tas viss rezultējas samērā būtiskās strukturālās pārmaiņās, tāpēc nozarē skanēs gan izmisuma kliedzieni, gan jaunu ražošanas rekordu gaviles," prognozē Rutkovska.

Viņa piebilst, ka diemžēl arī citās nozarēs situācija būs vienlīdz drūma, jo ar iedzīvotāju pirktspējas sarukumu iepretim samilzušajām izmaksām saskarsies gandrīz ikviens ražotājs un tirgotājs. Protams, priekšroka būs lētākiem produktiem ar uzsvaru uz pirmās nepieciešamības precēm.

Ja līdz šim pieprasījumu uzturēja cenu kāpuma gaidas un bažas par kādu produktu pieejamību nākotnē, tad pamazām naudas uzkrājumu vērtība rūk, un tie tiek plānoti apkures rēķinu segšanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Tādējādi iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja ietekmēs arī pieprasījumu pēc Latvijas ražotāju produkcijas gan pašmāju veikalu plauktos, gan ārvalstīs, skaidro Rutkovska.

Jau ziņots, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos sešos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 3,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 6,5%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1,5%, kamēr elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 13,9%.

Rūpniecības produkcijas izlaide 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada otro ceturksni pieaugusi par 3,6%, tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kāpums par 5,8%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 5,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis kritums par 9%.

Savukārt rūpniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pieaugusi par 1,1%, tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kāpums par 0,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kritums par 7,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis pieaugums par 3,9%.

2022.gada jūnijā, salīdzinot ar 2021.gada jūniju, rūpniecības produkcijas apmēri, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās auguši par 0,7%.