Otrajā ceturksnī tiek prognozēts Latvijas IKP pieaugums par apmēram 4%

 
©Mārtiņš Zilgalvis / F64

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī varētu būt pieaudzis par apmēram 4% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka augsto cenu, piegāžu kavējumu, sankciju un nenoteiktības ietekmē, ko sekmējušas pandēmijas sekas un karš Ukrainā, ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī ir būtiski sabremzējusies, salīdzinot ar spēcīgo gada sākumu.

"Otrā ceturkšņa laikā Latvijas ekonomika, visticamāk, ir augusi pavisam nedaudz - par 0,1-0,3%. Tomēr nevar arī izslēgt, ka jau ticis reģistrēts neliels kritums, jo katrs nākamais mēnesis ir arvien izaicinošāks un par pēdējiem mēnešiem vēl virknē nozaru nav apkopoti dati," teica Buceniece, piebilstot, ka gada laikā - šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni - ekonomikas pieaugums vēl, visdrīzāk, noturējās tuvu 4%.

Viņa arī minēja, ka augošā dzīves dārdzība un ar to saistītais iedzīvotāju pirktspējas kritums nelabvēlīgi ietekmē mazumtirdzniecības nozares pārdošanas apmērus un iedzīvotāju patēriņu kopumā. To izjūt arī citas uz vietējo patēriņu orientētas nozares. Lai gan Covid-19 ierobežojumu mazināšana vēl palīdzēja veicināt pieprasījumu pēc ar ceļošanu un atpūtu saistītiem pakalpojumiem, arī šajās jomās pieprasījums sāks atslābt, iedzīvotājiem meklējot iespējas, kā ietaupīt. Apstrādes rūpniecība, kas galvenokārt orientējas uz eksporta tirgiem, vēl turpināja audzēt ražošanas apmērus, bet arī tur ir vērojama sabremzēšanās.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka IKP šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar gada pirmo ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos nav mainījies, bet gada laikā pieaugums varētu būt par apmēram 4%.

"Tātad ekonomikas pieaugums it kā ir krasi sabremzējies, salīdzinot ar pirmo ceturksni, kad pieaugums ceturkšņa laikā bija 3,6%, bet gada laikā - 6,7%. Taču šīs svārstības galvenokārt nosaka produktu nodokļu iekasēšanas svārstības. Pievienotās vērtības kāpums otrajā ceturksnī ceturkšņa laikā, manuprāt, turpinājās līdzīgi kā pirmajā ceturksnī," sacīja Strautiņš.

Viņš skaidroja, ka 2022.gada otro ceturksni, tāpat kā gada sākumu, raksturo grandiozi kontrasti starp nozarēm. Šogad pirmajā ceturksnī izmitināšanā un ēdināšanā pievienotā vērtība auga vairāk nekā par četrām piektdaļām un arī otrais ceturksnis noteikti nebija sliktāks - turpinās pandēmijas radītā krituma labvēlīgie bāzes efekti.

"Nozare ar lielāko devumu izaugsmē otrajā ceturksnī varētu būt komercpakalpojumi, tā ir vienlaikus liela un ļoti dinamiska nozare. Tā un arī informācijas un sakaru nozare strauji aug, pateicoties pakalpojumu eksportam," atzīmēja Strautiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka otrajā ceturksnī turpināja attīstīties apstrādes rūpniecība, taču tā jau sāk sajust nelabvēlīgo pasaules tirgu izmaiņu sekas.

"Ja pirmajā ceturksnī strauji (par 8%) auga tirdzniecība, tad otrajā ceturksnī būs jāpriecājas par jebkādu pozitīvu devumu. Mazumtirdzniecības apgrozījums ir turpinājis kāpt, bet martā un aprīlī krasi pasliktinājās situācija vairumtirdzniecībā, kas ir bijusi diezgan saistīta ar bijušās PSRS valstu tirgiem," piebilda Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, labvēlīga dinamika šogad otrajā ceturksnī bija transporta nozarei, kurai palīdzēja, šķiet, īslaicīgā tranzīta plūsmu atjaunošanās un aviosatiksmes pieaugums.

Centrālā statistikas pārvalde 2022.gada otrā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos ceturtdien, 28.jūlijā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.