Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Ekonomikas ministre komentē energodrošības lēmumus

© Ģirts Ozoliņš / F64

Svarīgākie energodrošības lēmumi Latvijā ir pieņemti savlaicīgi, informēja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Latvija ir spērusi vēsturisku soli, atsakoties no Krievijas dabasgāzes piegādēm ar nākamā gada 1.janvāri, savukārt Eiropas Komisija ir aicinājusi dalībvalstis izstrādāt dabasgāzes taupības pasākumus. Ekonomikas ministrija (EM) turpina strādāt vairākos prioritāros virzienos enerģētikas sektorā, lai nodrošinātu gan atbalsta mehānismus gaidāmajai ziemas sezonai, gan arī risinājumus energoapgādes drošībai un neatkarībai ilgtermiņā.

Indriksone skaidro, ka valdība ir pieņēmusi kardinālu un stratēģisku pasākumu kopumu turpmākai enerģētikas jomas attīstībai Latvijā. Tiek strādāts pie energoresursu piegāžu un piegādātāju diversifikācijas, vienlaikus piedāvājot kā īstermiņa, tā arī ilgākus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām.

Ekonomikas ministre uzsver, ka svarīgāko lēmumu savlaicīga pieņemšana ļauj ātrāk īstenot ne vien stratēģiski nozīmīgus pasākumus enerģētiskās drošības un neatkarības vārdā, bet arī paātrināt procesus atjaunojamo un alternatīvo energoresursu ražošanai.

Indriksone informē, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī Ministru kabinets (MK) uzdeva AS "Latvenergo" iegādāties 1,8-2,2 teravatstundas (TWh) sašķidrinātās dabasgāzes (SDG), lai nodrošinātu tūlītēju dabasgāzes energoapgādes drošumu. Ņemot vērās kopējo situāciju energoresursu tirgū, MK uzdeva "Latvenergo" nodrošināt arī 1,8-2,2 TWh valsts dabasgāzes drošības rezervju piegādi no Klaipēdas SDG termināla, kas sagaidāma ceturtajā ceturksnī. Savukārt dabasgāzes pārvades sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" šogad sāka iesūknēšanas darbus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jau 26.februārī, lai gan parasti šī sezona tiek sākta tikai 1.maijā.

Vienlaikus gada sākumā ekonomikas ministrs parakstīja līgumus ar Igaunijas un Lietuvas valdībām par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, kas apliecina valstu gatavību operatīvi sadarboties gāzes piegāžu jomā krīzes situācijā. Turklāt EM operatīvi sāka sarunas par alternatīvām dabasgāzes piegādēm, tai skaitā ekonomikas ministrs aprīļa sākumā devās vizītē uz ASV, kur tikās ar SDG nozari pārstāvošajiem uzņēmumiem.

Sperot nākamo soli valsts energoapgādes drošībai, aprīļa sākumā MK lēma par pasākumiem naftas produktu drošības rezervju pieejamības nodrošināšanai un naftas produktu apgādes iespējamo traucējumu novēršanai Latvijā.

Ņemot vērā straujo dabasgāzes cenu pieejamības dinamiku, Indriksone un EM speciālisti uzrunāja pašvaldības un siltumapgādes uzņēmumus, aicinot rīkoties proaktīvi un modernizēt siltumapgādes sistēmas, pārejot uz atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī savlaicīgi iegādāties nākamajai apkures sezonai nepieciešamo energoresursu apjomu, vienlaikus apsverot iespējas ieviest enerģijas taupības pasākumus. Tāpat EM apzināja energoietilpīgos uzņēmumus, lai noskaidrotu to gāzes patēriņu un pieejamību, kā arī alternatīvu energoresursu izmantošanas iespējas.

2022.gada 19.aprīlī MK konceptuāli atbalstīja SDG termināla izveides projekta īstenošanu Latvijā un dabasgāzes piegādes no plānotā Paldiski SDG termināla Igaunijā. Kā nozīmīgu un savlaicīgu jaunu infrastruktūras objektu Indriksone min 5.maijā atklāto Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumu, kas ļaus dažādot gāzes piegādes visam Baltijas valstu reģionam no jebkuras valsts un ostas Eiropā.

Savukārt 14.jūlijā Saeima pieņēma stratēģisku lēmumu par atteikšanos no Krievijas gāzes iegādes no 2023.gada janvāra, vienlaikus paredzot iespēju, ka "Latvenergo" nepieciešamības gadījumā pārņems saistītos lietotājus - mājsaimniecības.

Ekonomikas ministre uzskata, ka Latvijas ceļā uz enerģētisko neatkarību un ilgtspēju ir svarīgi iespējami plašāk ieviest atjaunojamos un alternatīvos energoresursus, vienlaikus samazinot dabasgāzes patēriņu, kļūstot maksimāli pašpietiekamiem. Vienlaikus Indriksone aicina komersantus būt godprātīgiem un neizmantot šo sarežģīto laiku ātras peļņas gūšanai. Lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, EM jau šobrīd piedāvā un turpinās piedāvāt dažādus atbalsta instrumentus, tai skaitā no Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES struktūrfondu jaunā plānošanas perioda finansējuma.

Lai sniegtu atbalstu pašvaldībām apkurē pāriet no gāzes uz atjaunojamo energoresursu kurināmo, 8.martā MK apstiprināja atbalsta programmu un tās ietvaros jau ir saņemti 72 iesniegumi finansējuma piešķiršanai. Vienlaikus uzņēmēju atbalstam 7.jūnijā MK apstiprināja Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kas palīdzēs uzlabot uzņēmumu energoefektivitāti un ieviest atjaunojamos energoresursus.

Savukārt jau no 27.aprīļa iedzīvotājiem ir pieejama "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" atbalsta programma privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai vai elektroenerģijas ražošanai, uzstādot saules paneļus vai nelielus vēja ģeneratorus. Turklāt 14.jūlijā MK apstiprināja Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kas palīdzēs uzlabot daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti un ieviest atjaunojamos energoresursus.

Indriksone norāda, ka EM turpina darbu, lai jau drīzumā piedāvātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem atbalsta iespējas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.

Lai nodrošinātu atbalsta mehānismus gaidāmajai ziemas sezonai, MK apstiprinājusi Labklājības ministrijas sadarbībā ar EM izstrādātos atbalsta pasākumus energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai iedzīvotājiem. Cita starpā, tie paredz četrus atbalsta mehānismus iedzīvotājiem, kompensējot pusi no energoresursu sadārdzinājuma - centralizētai siltumapgādei, elektroenerģijai (ja to izmanto apkurē), dabasgāzei un granulām.

Savukārt 22.jūlijā dibināts "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmums, lai līdz 2030.gadam īstenotu vēja parka projektu valsts mežos. Tāpat turpinās darbs pie Latvijas un Igaunijas kopēja vēja parka izveides Baltijas jūrā. Turpinās arī sagatavošanas darbi, lai tiktu īstenots nacionālais SDG termināla projekts Latvijā.

Energoresursu alternatīvo risinājumu attīstībai, līdz 2023.gada beigām EM plāno izstrādāt kodolenerģētikas programmu, izvērtējot visus aspektus un drošības riskus.

Turpinot darbu pie energoapgādes drošuma ilgtermiņā, paredzēts īstenot virkni pasākumu energoresursu piegāžu un piegādātāju diversifikācijai, kā arī vienlaicīgi preventīvi tiek strādāts pie krīzes koordinācijas plāna ārkārtas situācijām un nepieciešamajiem tiesiskajiem un administratīvajiem regulējumiem valsts enerģētikas uzņēmumu rīcībai krīzes situācijā, norāda Indriksone.

Viņa piebilst, ka enerģētikas sektorā ir pieņemti daudzi praktiski lēmumi, lai nodrošinātu energoapgādes drošumu gan nākamajā apkures sezonā, gan turpmākajos gados.

"Vienlaikus energoapgādes drošumu var veicināt arī katra mājsaimniecība un komersants, gan optimizējot enerģijas patēriņu vai domājot par alternatīviem energoresursu ieguves veidiem, gan lielajiem dabasgāzes patērētājiem laikus parūpējoties par dabasgāzes piegādes līgumiem ražošanas nepārtrauktībai," uzsver ekonomikas ministre.