Latvijas iedzīvotāji turpina aktīvi tērēt naudu par spīti augstajai inflācijai

Covid-19 un kara izraisītā krīze dara savu. Lai gan tieši šajā brīdī Latvijas tautsaimniecība vēl izskatās samērā pozitīvi, tālākās perspektīvas nav diez ko spožas un draud pat recesija jeb ekonomikas lejupslīde, vēsta TV3 Ziņas.

Paveroties datos par Latvijas iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās, redzams, ka Covid-19 krīzē 2020. gadā Latvijas tautsaimniecība zaudēja vairāk nekā miljardu eiro un tikai 2021. gada otrajā ceturksnī spēja atkal sasniegt pirms pandēmijas līmeni 2019. gadā. Situācija nozaru perspektīvā gan ļoti dažāda - piemēram, eksportētāji krīzē noturējās pat pārsteidzoši labi, savukārt tādas jomas kā tūrisms, viesmīlība un citas, kas saistītas ar cilvēku pārvietošanos vai pulcēšanos, tikai tagad sāk atdzīvoties.

Laika uzelpot gan nav. Draud jauns pandēmijas vilnis rudenī, savukārt jau tagad jārisina Krievijas sāktā kara izraisītie satricinājumi loģistikas ķēdēs, enerģētikā un dzīves dārdzībā. Sagaidāms, ka jau jūlija inflācijas datos šis rādītājs būs pārsniedzis 20% salīdzinājumā ar attiecīgo laiku gadu iepriekš.

Finanšu ministrs atzīst, ka kopējā skāde, ko izraisījuši pēdējie gadi, vēl nav savilkta. Viena krīze pāriet otrā, un process joprojām turpinās.

Aizvadītājos gados valdība aizņēmusies miljardus, pamatīgi audzējot valsts parādu. To gan ierasti nevērtē absolūtos skaitļus, bet gan izsaka kā procentu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) faktiskajās cenās, proti, neizslēdzot inflācijas efektu. Attiecīgi - ne bez inflācijas ietekmes - pirmajā ceturksnī parāda apmērs pret kopproduktu manāmi sarucis.

Latvijas Bankā atzīmē, lai gan aizņemšanās kļūst dārgāka, nav pamata satraukumam par parādu un iespējām finansēt nākotnes vajadzības. Joprojām esam zem vēlamās, nepārsniedzamās 50% atzīmes.

Tas, protams, ir augstāks nekā pirms gadiem 10, bet daudz zemāks nekā virknei citu valstu. Tādā ziņā jāuztraucas mums nav. Uztraukties būtu jāsāk tad, ja valdība ar parādu vai ar budžeta deficītu sāktu finansēt izdevumus, kas atkārtojas gadu ik gadu,” norāda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs, kā piemēru minot arī lielas algas.

Patlaban ekonomiskā aktivitāte Latvijā turas. Mazumtirdzniecības apgrozījuma dati joprojām stabili ar plusa zīmi. Citiem vārdiem sakot, Latvijas iedzīvotāji turpina aktīvi tērēt naudu par spīti augstajai inflācijai.

“Ierobežojumu atcelšana. Ilgstoši nav bijuši pieejami pakalpojumi. Ir vēlme tērēt. Ir motivācija tērēt, jo nauda zaudē savu vērtību. Tas, visticamāk, tos īstermiņa rādītājus dzen uz augšu," uzsver “Ierobežojumu atcelšana. Ilgstoši nav bijuši pieejami pakalpojumi. Ir vēlme tērēt. Ir motivācija tērēt, jo nauda zaudē savu vērtību. Tas, visticamāk, tos īstermiņa rādītājus dzen uz augšu," uzsver Mārtiņš Āboliņš, "Citadele" ekonomists.

Cik lielā mērā varam paļauties uz pozitīvu tālāko perspektīvu gan ir atvērts jautājums. Ja paraugāmies uz jūnija patērētāju noskaņojuma datiem - tur milzīgs kritums, pārspējot pat Covid-19 krīzes sākuma zemāko punktu. Tas nozīmē, ka vienā brīdī arī ekonomiskā aktivitāte dažādās jomās var gāzties lejup, un liels jautājums, protams, par rudeni, kad komunālie rēķini daudziem būs ļoti sāpīgs pārsteigums.

“Īpaši attīstības valstīs pieprasījums pēc būvmateriāliem, pēc mēbelēm, pēc elektronikas ir bijis ārkārtīgi spēcīgs. Šobrīd tās lietas ir nopirktas. Jautājums, vai mēs tās turpināsim pirkt. Tas, ko redzam vēsturiski. Ja aug cenas un mazinās pirktspēja, tad degvielu vai pārtiku mēs īpaši mazāk nepatērēsim, bet varbūt telefonu gadu vai divus ilgāk palietosim,” norāda bankas “Citadele” ekonomists.

Attiecīgi arvien lielākas runas par recesiju - teorijā ekonomikas lejupslīdi divus ceturkšņus pēc kārtas. Ekonomisti domā, scenārijs ļoti iespējams. Jautājums, cik dziļš vai ilgs būs kritiens. Vai tas būs tīri tehnisks vai arī iedzīvotāji to manāmi izjutīs un valstij jādomā par tēriņu mazināšanu.

Par briestošu recesiju Eiropas Savienībā šonedēļ runāts arī bloka finanšu ministru tikšanās laikā. Reirs pieļauj, ka tā varētu būt arī Latvijā.

“Bija interesanta situācija - sanāksmes vadītājs pajautāja pacelt rokas tiem, kuri domā, ka būs recesija. Daudzi ministri pacēla rokas. Es arī pacēlu. Otrs jautājums bija pacelt rokas tiem, kuri domā, ka viņa valstī būs recesija. Un neviens nepacēla, es arī nepacēlu. Es gribu būt optimists,” stāsta Reirs.

Ministrs uzsver, ka arī, visticamāk, nākamgad Eiropas Savienības līmenī spēkā būs atkāpe par deficīta prasībām, kas varētu ļaut mīkstināt potenciālu ekonomikas lejupslīdi.