Ražotājs: Pārtikas produktu cenu pieaugums noteikti vēl nav sasniedzis maksimumu

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Nepieredzēti augstajam akcijas produktu pieprasījumam var sekot lētās un uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgās pārtikas iegādes pieaugums, aģentūru LETA informēja gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Noo Lihatoostus" zīmola "Noo Cepeškungs" pārdošanas vadītājs Juris Grīnbergs.

Strauji pieaugošās inflācijas dēļ gaļas produktu tirdzniecībā pašreiz vērojams izteikts pieprasījums akcijas precēm, kas līdz šim ir nepieredzēta tendence, un drīzumā tai var pievienoties vēl viena - cilvēki vairāk pirks lētāku, lai arī uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu pārtiku, prognozē Grīnbergs.

Tāpat viņš atzīmē, ka šādā sarežģītā ekonomiskajā vidē Latvijā tiek apdraudēta kvalitatīvas pārtikas pieejamība, jo cilvēki bieži izdara izvēli, pamatojoties uz cenu, dod priekšroku anonīmai pārtikai, kas ražota kaut kur tālu ārzemēs un bieži vien ir zemākas kvalitātes.

Kvalitatīvo produktu ražotāji pašreiz ir īpaši sarežģītā situācijā, jo ne tikai jāspēj sabalansēt augstās ražošanas izmaksas ar vietējā patērētāja pirktspēju un saglabāt produktu augsto kvalitāti, bet arī konkurēt ar lētā importa piedāvājumu. Pārtikas produktu cenu pieaugums noteikti vēl nav sasniedzis maksimumu, uzsvēra Grīnbergs.

"Noo Cepeškunga" pārdošanas dati un pārtikas veikalu ķēžu paustā informācija liecina, ka cilvēki turpina pirkt ierastos produktus, taču izteiktāks pieprasījums ir precēm par zemāku cenu - tiek meklētas cenu akciju zīmes, kas norāda uz atlaidi.

Turpinoties inflācijai, akciju piedāvājums reālo ražošanas un pārdošanas izmaksu dēļ kļūs aizvien ierobežotāks, cilvēki izvēlēsies tirdzniecībā atrodamos lētākos gaļas produktus, kuru sagatavošanā nereti tiek izmantota mazvērtīgā mehāniski atdalītā vistas gaļa, kas patiesībā ir kaulu, skrimšļu un gaļas atgriezumu masa. Tas savukārt neveicina sabalansētu uzturu un jau tuvākajā nākotnē pasliktinās sabiedrības uztura kvalitāti, uzskata Grīnbergs.

Pēc viņa domām, atsevišķas preču grupas ir sadārdzinājušās dažādu iemeslu dēļ. Vienlaikus viņš atzīmē, ka visa pārtikas groza sadārdzinājums vēl nav sasniedzis vispārējo jūnija inflācijas līmeni 19,3% apmērā.

"Šobrīd notiekošais ietekmē gan izejvielu pieejamību, gan galaprodukta cenu. Šī ietekme turpinās būt jūtama gan šajā, gan nākamajā gadā, un diemžēl šobrīd nav iespējams prognozēt ilgtermiņā ne ražošanas izmaksas, ne produkcijas cenu mazumtirdzniecībā. Jāņem vērā arī tas, ka cenu kāpums vēl nav pilnībā sasniedzis visus patērētājus - katram pircējam ir individuāla robeža, cik, ko un kādā kvalitātē no ikdienā nepieciešamās pārtikas var iegādāties." komentēja "Noo Cepeškungs" pārdošanas vadītājs.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais