Elektrības cenu kāpums Latvijā būtiski ietekmē 68% uzņēmumu

obrīd krasi augošās energoresursu cenas būtiski ietekmē lielāko daļu Latvijas uzņēmumu, kuru apgrozījums ir vismaz 2 miljoni eiro gadā, un enerģētikas krīze mudinājusi katru trešo uzņēmumu apsvērt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā, secināts valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM veiktajā uzņēmēju aptaujā.

Starp aptaujātajiem uzņēmumiem 68% atzinuši, ka energoresursu augošās cenas atstājušas būtisku ietekmi uz uzņēmuma izdevumiem, un visbiežāk cenu pieaugumu izjutuši vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektora pārstāvji, būvniecībā un apstrādes rūpniecībā nodarbinātie, kā arī lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā un transporta jomā strādājošie.

Respondentu vidū lielākais skaits uzņēmumu, kas izjutuši izmaksu kāpumu, reģistrēti Rīgas apkaimē, kamēr Latgalē būtisku izmaksu kāpumu izjutuši 100% no aptaujātajiem organizāciju pārstāvjiem.

Vienlaikus katrs ceturtais jeb 25% starp uzņēmumiem ar vismaz 2 miljonu gada apgrozījumu atklāj, ka enerģētikas krīze un augstās cenas nav atstājušas lielu ietekmi uz izdevumiem. Šādi savu situāciju biežāk raksturojuši uzņēmēji, kas darbojas informācijas, komunikācijas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas, kā arī mākslas un izklaides nozarēs.

Aptuveni trešdaļa, proti, 32% aptaujāto organizāciju pārstāvju atklājuši, ka energoresursu un līdz ar to ražošanas izmaksu pieaugums ir mudinājis viņus apsvērt papildu ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā - visaktuālākā šī situācija ir uzņēmējiem, kas darbojas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sektorā un kuriem ir salīdzinoši liels darbinieku skaits (virs 50 darbiniekiem).

"Energoefektivitātes uzlabošana ir ļoti plašs jēdziens, un katrā organizācijā tas var būtiski atšķirties. Kādam tas var nozīmēt apkures katla nomaiņu vai ražošanas iekārtu automatizāciju, bet vēl kādam - pāreju uz LED apgaismojumu vai enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem. Skaidrs, ka energoresursu cenu pieaugums daudzus pārsteidza nesagatavotus, taču vienlaikus šī situācija ir tiešā veidā mudinājusi uzņēmējus domāt par dažādu procesu modernizāciju jau šobrīd, un novērojumi liecina, ka lielākā projektu aktivitāte līdz šim reģistrēta centrālās siltumapgādes, kokapstrādes un ražošanas uzņēmumiem. Atbalsts no ALTUM turpināsies arī nākotnē - jau tuvākajā laikā tiks piedāvāta jauna Atveseļošanās fonda programma, kurā uzņēmējiem būs pieejami papildu 80,5 miljoni EUR energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām," atklāj ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Pētījumā noskaidrots, ka gandrīz puse jeb 47% respondentu nav domājuši par jauniem ieguldījumiem energoefektivitātes veicināšanā, bet vēl 21% bijis sarežģīti raksturot savus ieguldījumu veikšanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu nākotnes plāniem un iecerēm, kā arī energoresursu cenu ietekmi finanšu attīstības institūcija ALTUM veica šī gada pavasarī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, intervējot 264 Latvijas uzņēmumu pārstāvjus (valdes priekšsēdētājus, valdes locekļus, direktorus u.c.), kuru vadītās organizācijas apgrozījums pārsniedz 2 miljonus eiro gadā.