Nekustamā īpašuma nodoklī daļai var nākties maksāt vairāk

© Pixabay.com

Pašvaldības un zemes īpašnieki to var sākt rēķināt jau no pirmdienas, jo Valsts zemes dienests aprēķinājis un publicējis prognozētās kadastrālās vērtības 2023. gadam, vēsta LTV raidījums "Dienas Ziņas".

Kadastrālās vērtības jaunajos aprēķinos Valsts zemes dienests ņem vērā nekustamo īpašumu stāvokli uz 2022. gada 1. jūniju. Ņemot vērā, ka Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi vērtību aprēķinu piemēro līdz 2025. gadam, tad nekustamo īpašumu prognozētā kadastrālā vērtība ir vienāda ar spēkā esošo, ja vien kopš 2022. gada 1. janvāra nav aktualizēti Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās zemes vienības, zemes vienības daļas vai būves raksturojošie dati. Zemei, piemēram, ir noteikts cits lietošanas mērķis vai apgrūtinājumi, vai arī noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi un tamlīdzīgi. Savukārt ēkām, piemēram, mainīts ēkas lietošanas veids, nolietojums, vai ēkas apjoma rādītāji, kā rezultātā mainījusies ēkas kopplatība.

"Piemēram, ja zemei ir mainījies lietošanas mērķis vai parādījušies kādi jauni apgrūtinājumi, vai ēkai veikta pārbūve, tad attiecīgi arī kadastrālā vērtība tiek mainīta uz augšu vai uz leju," norādīja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Arī atsevišķiem lauku zemju īpašumiem ir izmaiņas prognozētajā vērtībā, no kuras aprēķinās nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozi. Šīs izmaiņas attiecas uz apmēram 6% no visām lauku zemes vienībām, kurām jāpiemēro speciālā vērtība. Tas ir saistīts ar faktu, ka 2016. gadā ieviesta speciālo kadastrālo vērtību sistēmu lauku zemēm, kuru platība ir lielāka par 3 hektāriem. Speciālo vērtību noteica uz 10 gadiem - līdz 2025. gadam, un tās pieaugums ik gadu nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības. Speciālās vērtības ir noteiktas ārpus Kadastra informācijas sistēmas.

Ar Zemes dienesta aprēķinātajām kadastrālās vērtības prognozēm var iepazīties e-pakalpojuma portālā "Kadastrs.lv".

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais