Zemeņu laukos Talsos trūkst darba roku; bažas, ka daļa zemeņu ražas paliks uz lauka

© Pixabay.com

Silgaļu ģimene Talsu novadā ir vieni no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā. Tāpēc, ja mazākām saimniecībām vajag vien padsmit darbiniekus un tās tiek galā ar vietējo darba spēku, tad SIA "Lubeco" zemeņu lasītāju vajag krietni vairāk, vēsta "TV9 pakalni".

Silgaļi cerības lika uz ukraiņiem. Pāris zvanu ir bijuši, taču nākamajā dienā darbā neviens tā arī nav ieradies.

"Pat biju uz tādu darba biržu Rīgā, kur bija tieši ukraiņi uzaicināti un piedāvātas vakances pa visu Latviju. Pie manis pienāca kādi 20, no tiem divi vispār interesējās par sezonas darbu un būtu gatavi izskatīt, bet tie paši divi nav ne atbraukuši, ne zvanījuši vairāk," stāstīja SIA "Lubeco" valdes priekšsēdētāja Zane Silgale.

Pērn nepietiekamu darba roku dēļ puse zemeņu ražas palika uz lauka. Ja turpināsies karstie laika apstākļi, Silgale prognozēja, ka šogad scenārijs atkārtosies.

r karsti, fizisks darbs uz lauka nav viegls, un līdz šim dzimtenē ukraiņi strādājuši pavisam citas kvalifikācijas darbus - šie ir iemesli, kurus minēja "Lubeco". Ukraiņi Talsu novadā šobrīd no publicitātes vairās, bet, uzrunājot viņu līdzcilvēkus, kā nedošanos uz saimniecībām minēja arī transporta trūkumu, kas neļauj nokļūt lauku apvidos, un plānus tuvākajās dienās atgriezties karadarbības plosītajā Ukrainā. Tomēr izņēmumi ir, un šonedēļ dažas sievietes arī "Lubeco" darbu uzsākušas.

"Kam nepatīk, tās ir jaunās māmiņas, piemēram, no 20 līdz 30 [gadiem]. Viņas grib savā profesijā strādāt. Viņas negrib zemenēs. Liekas, ka par maz maksā.

Bet sievietes, kam jau ir 40 un pāri 40, tās grib strādāt," norādīja aprūpētāja un ukraiņu kontaktpersona Ingrīda Priede.

Ekonomika

Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) un Latvijas Pensionāru federācija (LPF) noslēgušas sadarbības līgumu, lai veicinātu senioru interešu un ar tām saistīto sociālo jautājumu pilnvērtīgāku risināšanu visā Latvijas teritorijā, aģentūru LETA informēja LSKA.

Svarīgākais