Rīgas Ziemeļu rajona tiesa 28. decembrī izdevusi izpildrakstu, pēc kura pildīt Anglijas tiesa lēmumu par prasības nodrošināšanu pret bijušo Latvijas Kuģniecības (LK) padomes locekli Oļegu Stepanovu.
Ziemeļu rajona tiesa Neatkarīgajai apstiprināja, ka apmierinājusi pieteikumu sakarā ar Apvienotās Karalistes Augstās justīcijas tiesas Karalienes tiesas departamenta komerctiesas lēmumu par O. Stepanova īpašumu apķīlāšanu. Prasītājs šajā lietā ir LK, kas nebija ar mieru gaidīt vēl nenosakāmi ilgu laiku, kamēr Latvijas tiesībsargājošās iestādes izmeklē jau 2005. gadā sāktu kriminālprocesu par zaudējumu nodarīšanu LK. Uzņēmums sāka tiesāšanos Lielbritānijā, lai atgūtu aptuveni 100 miljonus ASV dolāru no ārzonu firmām Recoletos Limited, Romanica Overseas Limited, Skeena Overseas Limited, Luzero Limited un Chandler Limited. Tajās nonākusi LK nauda, jo šīs ārzonu firmas 2003. – 2005. gadā varēja iznomāt no LK kuģus par mākslīgi zemām likmēm, bet tālāk šos pašus kuģus nodot nomā par jūras pārvadājumu tirgum tajā laikā atbilstošām likmēm. Šo shēmu darbināja cilvēki, kuri vienlaicīgi bija LK un ārzonu firmu amatpersonas, pārstāvji u.tml. LK ir publiski informējusi par tiesāšanos Lielbritānijā. No šīs informācijas izriet, ka vislielākās pretenzijas LK ir pret bijušo uzņēmuma padomes locekli Oļegu Stepanovu, kā arī pret bijušiem valdes locekļiem Valēriju Godunovu un Alvi Akmeni. Lai gan tiesāšanās neveicas tik ātri, kā iepriekš solīja LK vadītāji, tomēr tiesas procesa virzība ir neapstrīdama kaut vai tāpēc, ka lēmums nodrošināt prasību pret O. Stepanovu Lielbritānijā tika pieņemts tikai novembra beigās.
Fiziskas personas un tās īpašumu ievešana tiesvedībā ir ļoti svarīgs pavērsiens, jo piedzīt naudu no ārzonu firmām diez vai būtu iespējams. Prasītājiem ir izdevies pārliecināt tiesu par to, kas ir bijis patiesais labuma guvējs no ārzonu firmu darījumiem un kur šis labums tagad atrodas. Pēc tādā pavērsiena mainījās arī skaidrojums, ko Neatkarīgajai sniedza O. Stepanova preses pārstāvis Aleksandrs Niklass. Ja 2. jūnijā Neatkarīgā atstāstīja viņa teikto, „ka O. Stepanovs neesot nekādi saistīts nedz ar tiesas procesu, nedz ar atbildētājfirmām, tāpēc viņam arī neesot nekas zināms ne par tiesu, ne par tās prasībām un to, vai kāds šīs prasības pildīs”, tad tagad O. Stepanovs izrādās nobriedis ieviest šajā procesā kārtību. Pēc A. Niklasa teiktā, atbildētāji 14. janvāra tiesas sēdē pieprasīšot šo procesu izbeigt, jo tas esot sākts „uz melīgu apgalvojumu pamata”. No A. Niklasa teiktā nekļuva skaidrs, kāpēc atbildētāji vairāku gadu laikā vai nu nav spējuši šos melīgos apgalvojumus atspēkot, vai varbūt pat nav mēģinājuši to darīt un ļāvuši tiesas procesam virzīties uz prasības apmierināšanu.