Komercplatību tirgū šogad vērojama stabilitāte, turklāt tirdzniecības platību segmentā nomnieku aktivitāte bijusi nedaudz augstāka nekā biroju telpu segmentā. Savukārt nākamgad labāko komercplatību nomas maksa varētu pat nedaudz pieaugt, pieļauj biznesa ziņu portāla BNN aptaujātie eksperti.
Lielākais pieprasījums šogad bija vērojams pēc nelielām tirdzniecības telpām labās vietās gan Rīgā, gan arī citās Latvijas lielākajās pilsētās. Kopumā tirdzniecības telpu vidējās nomas maksas rādītāji kopš gada sākuma būtiski nemainījās, nomas maksas līmenis joprojām bijis zems. Augstāka nomas maksa ir nelielām, labās vietās esošām tirdzniecības telpām Vecrīgā un Rīgas centrā, norāda Latio Vērtēšanas daļas vadītāja Diāna Štāle.
Biroju telpu segmentā nomnieku aktivitāte nedaudz pieauga gada otrajā pusē, iezīmējot arī tendenci nedaudz sarukt brīvo telpu īpatsvaram. Salīdzinājumā ar gada sākumu nomnieki kļuva aktīvāki un, izmantojot situāciju, kad ir plašs piedāvājums un zema nomas maksa, izvēlējās savām vajadzībām piemērotākas biroja telpas. Rīgas biroju nomas maksa 2010.gadā stabilizējās, taču joprojām saglabājusies zema – kopš augstākā punkta 2007.gadā tā ir par 50–70% zemāka.
Latio pārstāve uzsver, ka pieprasītākās ir nelielas biroju telpas. Lielākais pieprasījums ir pēc telpām platībā līdz 500 kvadrātmetriem, savukārt tādu uzņēmumu, kam būtu nepieciešamas 1 000 kvadrātmetru un lielākas telpas, ir mazāk par 5% no visiem interesentiem.
Arī OberHaus pārstāve Aija Āboliņa uzsver, ka 2010.gadā komercplatību tirgus kopumā bijis aktīvs, salīdzinot ar 2009.gadu. Pēc 2009.gadā piedzīvotā biroju nomas maksu krituma 40 – 50 % apmērā, 2010.gada sākumā tās ir stabilizējušās un gada laikā saglabājušas iepriekšējo līmeni.
Ir vērojama tendence, ka starptautiskas kompānijas paplašina savu darbību Latvijā un pāriet uz lielākām telpām vai arī izmanto iespēju un pāriet uz jaunām, modernām ēkām ar izdevīgiem nosacījumiem. Pastiprinājusies arī interese no starptautiskajām kompānijām, apsverot iespēju atvērt Latvijā savu pirmo bāzes vietu, un ir kompānijas, kas to jau ir realizējušas. Interese ir par visiem segmentiem – birojiem, tirdzniecības platībām un arī industriālajām platībām.
Pašreizējās nekustamā īpašuma tirgus cenas, kvalificēts darbaspēks un attīstīta biznesa vide sniedz priekšrocības, kas padara Latviju pievilcīgu ārvalstu uzņēmējiem. 2010.gadā ir pieaudzis pārdošanas darījumu skaits. Pircēji ir gan rezidenti, gan ārvalstu pārstāvji, galvenokārt no bijušajām PSRS republikām. Notiek aktīva sadarbība ar vairākiem investīciju fondiem, kuri izskata iespēju veikt ieguldījumus Latvijā un ir ieinteresēti dažādu nekustamā īpašuma iegādē un attīstīšanā, teic eksperte.
Iznomājamo platību skaits 2010.gada laikā ir samazinājies uz kvalitatīvām telpām ar augsta līmeņa apsaimniekošanu, labu atrašanās vietu un attīstītu infrastruktūru. Līdz ar to var secināt, ka 2011.gada laikā šī tendence turpināsies un piedāvājums šāda veida platībām samazināsies, kā rezultātā varētu prognozēt arī nomas maksu nelielu pieaugumu nākamā gada laikā, pieļauj Āboliņa.
Komercplatību telpu noslogojums 2010.gadā pieaudzis, un šī tendence iesākusies ar kvalitatīvo īpašumu sektoru, ņemot vērā pieejamās/zemās nomas maksas tajā, teic Arco Real Estate Nekustamo īpašumu konsultatīvā dienesta vadītājs Kaspars Dzedulis.
Viņaprāt, arī nākamgad prognozējams tālāks noslogojuma pieaugums, labākiem īpašumiem iespējams arī nomas maksu neliels pieaugums. «Jau tagad vairāki namīpašnieki vai apsaimniekotāji paredz/nosaka lielāku iznomājamo platību nomas maksu nākamgad,» norāda Dzedulis.
Eksperts neuzskata, ka iznomājamo platību skaits 2010. gada laikā kā īpaši mainījies. Tas pieauga 2008.-2009.gadā, tā kā pašu īpašnieku vajadzība pēc nepieciešamajām platībām tobrīd samazinājusies.
Savukārt Latio pārstāve Štāle uzsver, ka iezīmējusies tendence lēnām samazināties neiznomāto telpu īpatsvaram. Piemēram, gada sākumā Rīgā brīvi bija 30–40% biroju telpu, savukārt gada trešajā ceturksnī – 30–35%. Ja nomnieku aktivitāte saglabāsies esošajā līmenī, brīvo telpu apjoms 2011.gada sākumā varētu būt vēl nedaudz mazāks. Jaunajās biroju ēkās neiznomāto telpu apjoms ir atšķirīgs – veiksmīgākajās tas ir neliels, bet ir arī tādas ēkas, kur tas sasniedz pat 80%. Līdzīgas tendences būs vērojamas arī tirdzniecības telpu segmentā, kur saglabāsies pieprasījums pēc labām telpām tirgotājiem izdevīgās vietās, kā arī veiksmīgākajos tirdzniecības centros.
Štāle norāda, ka tāpat kā mājokļu segmentā, arī komercplatību jomā pieprasījuma un līdz ar to arī nomas maksas izmaiņas nākamgad būs atkarīgas no ekonomiskās situācijas pārmaiņām. Pagaidām ekonomiskie uzlabojumi ir ļoti fragmentāri un skar atsevišķas nozares un to uzņēmumus. Viņasprāt, tuvākajā laikā pieaugot nomnieku aktivitātei, nevar gaidīt būtisku komerctelpu nomas maksas paaugstināšanos, jo telpu piedāvājums ir pietiekami liels. Par nomas maksas jūtamu kāpumu varēs sākt runāt tad, kad notiks būtiska ekonomisko procesu uzlabošanās, līdz ar to sekmējot arī uzņēmumu paplašināšanos un jaunu kompāniju veidošanos.
Arī Dzedulis atzīmē, ka atbilstoši ekonomikas atlabšanai pamazām pieaugs aizņemto platību skaits, samazināsies brīvo platību skaits, līdz visbeidzot pieaugs telpu nomas maksa. «Šis process gan aizņems vairākus gadus un ir vairāk ilgtermiņa perspektīva,» tā eksperts.