Ātrvilcienu uz Maskavu pagaidām nesola

Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Krievijā paustā apņēmība izveidot ātrvilciena līniju Rīga–Maskava konkrētas aprises nav ieguvusi. Par dzelzceļu atbildīgā Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka tā ir tikai iecere, par kuru bez ekspertu secinājumiem ir pāragri spriest.

"SM atzinīgi vērtē šādu Krievijas ierosinājumu. Tas vēl ir ieceres līmenī, tādēļ precīzus projekta tehniskos parametrus nevaram nosaukt. Lai noteiktu projekta ieguvumus, izmaksas un tehniskos rādītājus, būtu jāveic padziļināta izpēte, kā arī jāsaprot, kā Krievijas puse skatās uz projektu. Šis jautājums būtu vērtējams ekspertu līmenī," Neatkarīgajai skaidro SM sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Pagaidām 922 kilometru garā ceļa mērošanai ar vilcienu no Rīgas uz Maskavu jārēķinās ar apmēram 16 stundām.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzskata, ka ātrgaitas vilcienu līnijas izveide starp Rīgu un Maskavu ir lielāka prioritāte nekā līdz šim atbalstītā dzelzceļa projekta Rail Baltica. Ministrs uzsver, ka ātrgaitas vilcienu līnijas izveide Krievijas virzienā būtu ekonomiski pamatotāka, salīdzinot ar iespējamo dzelzceļa līniju Eiropas virzienā.

Par to liecinot tas, ka ap gadu miju avioreisi un dzelzceļa reisi Maskavas virzienā esot izpirkti, savukārt Rīgas viesnīcās vairs neesot brīvu vietu. Šā projekta ekonomisko efektivitāti veicinot arī 2018. gadā Krievijā plānotais pasaules futbola čempionāts. Fani varētu doties uz Krieviju, atlidojot uz Rīgu un pēc tam pārsēžoties vilcienā.

Pēdējais arguments gan nav īsti racionāls, jo, piemēram, diez vai ceļotājgribētāji uz Londonu lidos ar lidmašīnu uz Parīzi un pēc tam ar ātrvilcienu dosies uz britu salas galvaspilsētu. Tas prasa ne tikai daudz vairāk laika, bet ir arī ekonomiski neizdevīgi.

Decembra vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji konceptuāli vienojās, ka izdevīgākais Rail Baltica maršruts būtu Tallina–Pērnava–Rīga–Bauska–Panevēža–Kauņa, tad ceļu no Rīgas uz Tallinu būtu iespējams veikt divās stundās, līdzīgi arī uz Kauņu. Šajā maršrutā plānots izbūvēt jaunas 1435 milimetru platuma sliedes, lai ātrgaitas dzelzceļa līnija nodrošinātu maksimālo pieļaujamo ātrumu līdz 250 kilometriem stundā, savukārt vidējais ātrums maršrutā varētu būt 170 kilometri stundā. No Kauņas maršruts turpinās uz Varšavu, kas jau ir integrēta Eiropas dzelzceļa tīklā ar 1435 milimetru platuma sliedēm.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais