Zemes cena Latvijā trīskāršojusies, zeme kļūs vēl dārgāka

 
©Kaspars Krafts/F64

Pāris gadu laikā cena par hektāru lauksaimniecības zemes augusi par 500 eiro, bet desmit gadu laikā ir vismaz trīskāršojusies, Zemgalē sasniedzot pat 10 000 eiro par hektāru, vēsta lsm.lv.

Pēdējo desmit gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā trīs reizes. Visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā - Igaunijā. Tā aplēsusi "Luminor" banka. Cenu kāpumu atzina arī nekustamā īpašuma tirgus kompānija "Latio" - vidēji zeme ik gadu kļūst par desmito tiesu jeb 500 eiro dārgāka, pašlaik sasniedzot no 2000 eiro par nabadzīgākajām un grūtāk piekļūstamajām zemēm Latgalē un Vidzemē līdz 6000 un vairāk eiro par auglīgajām augsnēm Kurzemē un Zemgalē.

"Tad, kad mēs kādreiz pirkām zemi par 50 latiem par hektāru Zemgalē, tad tagad tā cena ir 10 000 eiro un vairāk, tad skaidrs, ka tā izmaiņa ir grandioza notikusi," Mārtiņš Cimermanis, Bauskas novada zemnieks un Lauku konsultāciju centra šefs, skaidroja, ka

lauksaimniecības zemes pašlaik pirkt var atļauties situētākās nozares: kartupeļu audzētāji, graudaudzētāji, bet pēdējo gadu nu jau arī lopkopji, kam uzelpot ļaujot produkcijas cenu kāpums.

"Zeme nekur nepazudīs, zemi vienmēr varēs nopirkt. Tas ir visos laikos bijis, bet tas, kas Latvijā ir izaicinājums - kredītiestādes, bankas. Agrāk tās vispār zemes pirkšanu nekreditēja un, ja kreditēja, tad uz ļoti neizdevīgiem termiņiem, ļoti īsiem. Tad, kad mēs kopā ar Zemkopības ministriju, ņemot Vācijas paraugu, caur "Altum" ieviesām zemes pirkšanas programmu, tad skaidrs, ka atdzīvojās arī komercbankas. Tas mērķis arī bija iekustināt šo Zemes kreditēšanas programmu," sacīja Cimermanis.

Viņš domā, ka pārskatāmā nākotnē zemes cenas Latvijā izlīdzināsies.

"Luminor" bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ bankas to uzskata par labu ķīlu. Sadārdzinājumu veicina karš Ukrainā, jo tā ir liela labības eksportētāja, bet daudzos laukos ražas nebūs, tāpēc produkcijai kāps cenas, audzējot arī interesi par zemi.

Tāpat nerimstoša ir ārvalstu investoru interese pēc mūsu zemes, bet enerģijas cenu skriešana debesīs daudzus mudina meklēt zemi vēja parkiem.