Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

100 eiro kg! Pasaules tirgū par Latvijas pļavu un mežu augiem maksā pasakainas summas

© Kaspars Krafts/F64

Vides risinājumu institūta pētījums apliecina, ka pelašķiem, ceļtekām, gaiļbiksītēm un daudziem citiem dabiskās pļavās sastopamiem augiem ir augsta pievienotā vērtība arī naudā, taču to ekonomiskais potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots, vēsta lsm.lv.

Latvijas Radio un LTV raidījumu vadītāja, vides žurnāliste Sandra Kropa-Kaļužnaja izpētījusi, ka pelašķa tirgus vērtība ir augsta, svārstās no 4,5-8 EUR/kg drogai atkarībā no iegūtā materiāla kvalitātes. Arī gaiļbiksītēm ir augsta tirgus vērtība, augstāka nekā pelašķim.

Standarta kvalitātes gaiļbikšu drogām cena pasaules tirgū vērtējama 13 EUR/kg, bet augstas kvalitātes drogām ap 91 EUR/kg.

Gaiļbiksītes ir vidēji labi piemērotas audzēšanai kultivēšanas apstākļos, tādēļ arī cena ir nedaudz augstāka nekā pelašķim. Savukārt parastajai vīgriezei standarta kvalitātes cena drogām pasaules tirgū ir 5,25 EUR/kg, bet augstas kvalitātes drogām - 36,75 EUR. Šis augs ir vērtējama kā nišas produkts, kam patlaban attīstās tirgus vērtība pasaulē,” skaidroja Vides Risinājumu institūta pētniece Rūta Abaja.

Tikmēr pētījumā iesaistītais ārstniecības augu eksperts, agronoms Andrea Primavera norādīja, ka liepu lapām, ja tās ir augstākās kvalitātes, cena ir apmēram 30 eiro par kilogramu. Piparmētras, kas tiek speciāli audzētas dārzos jau gadu desmitiem, ir ievērojami lētākas - to lapu cena svārstās no 8 līdz 12 eiro par kilogramu. “Cena tiek noteikta saskaņā ar starptautisko tirgu. Eiropā par tām vienojas pircējs un pārdevējs. Mēs par pamatu esam ņēmuši cenas, ko, balstoties uz simtiem novērojumu, ir noteikusi Itālijas Ārstniecības un aromātisko augu ražotāju federācija,” skaidroja Primavera.

Kā aprēķina vērtību

Jautāti, kā gan noteikt ārstniecības augu ekonomisko vērtību, zinātnieki skaidroja, ka to nosaka augu pielietojuma īpašības un sastāvā esošo ārstniecisko vai aromātisko vielu ķīmiskais sastāvs. Tāpat, aprēķinot cenu, būtiska ir šo augu pieejamība savvaļas apstākļos un piemērotība kultivēšanai.

“Augus, kurus iespējams kultivēt, ietekmē arī to audzēšanas un ieguves tehnoloģijas - jo tās ir vienkāršākas un pieejamākas, jo cena zemāka.

Nozīmīga loma ir arī auga pieprasījumam dažādās nozarēs - farmācijā, kosmētikas ražošana un citās,” norādīja Abaja. Lai arī daļu ārstniecības augu ir iespējams audzēt speciāli ierīkotās saimniecībās, savvaļa ir šo augu krātuve, kas nodrošina to ģenētisko daudzveidību un kļūst par ko līdzīgu “augu gēnu bankām”, kas nereti kļūst par neaizvietojamu krātuvi jaunu medikamentu atklāšanā.

Līdzās bagātāko zālāju noteikšanai pētījumā tika ekonomiski vērtētas 39 pļavās sastopamās ārstniecības augu sugas, no kurām visdārgākie augi izrādījās parastais vizulis, pļavas bitene un brūkleņu lapas - to cena standarta kvalitātē svārstās no 14 līdz 18 EUR/kg, bet augstas kvalitātes drogām var sasniegt pat 98-112 EUR/kg. ”Šiem augiem nav zināmas vai ir ļoti vāji attīstītas piemērotas kultivēšanas metodes, tādēļ to ievākšana šobrīd notiek savvaļā ar roku darbaspēka palīdzību. Šādā ceļā šo augu drogas nonāk ārstniecības un aromātisko augu tirgū pasaulē. Parastais vizulis ir smalka graudzāle, no kuras iegūt apjomīgu biomasu ir grūti. Tas ir izteikta dabisko zālāju suga. Tātad šo augu var iegūt teju vienīgi dabisko zālāju biotopos, kas visā Eiropā ir vieni no viskritiskāk apdraudētajiem dabiskajiem biotopiem,” skaidroja Abaja.

Saskaņā ar pētnieces teikto, nišas produkts ir arī pļavas bitene, kas ir diezgan izplatīts augs Latvijas mitrajās pļavās, kā arī brūklenes lapas, ko pasaulē ārstniecības ieguvei nekultivē, taču kuras tirgus vērtība auga īpašību dēļ ir augsta.