Saeimas komisija noraida priekšlikumu par pensiju palielināšanu apkures sezonas laikā

© Ilze Zvēra/F64

Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē netika atbalstīta opozīcijas deputāta Andreja Klementjeva (S) iecere apkures sezonā palielināt minimālo vecuma pensijas aprēķina bāzi.

Klementjevs bija rosinājis minimālo vecuma pensiju no 1.novembra līdz 30.aprīlim palielināt līdz 170 eiro, savukārt personām ar invaliditāti - līdz 200 eiro. Laika posmā no 1.maija līdz 31.oktobrim minimāla vecuma pensijas aprēķina bāze pensionāriem būtu 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 eiro. Viņaprāt, tas dotu iespēju šīm iedzīvotāju grupām energocenu pieauguma apstākļos vieglāk pārdzīvot gaidāmo ziemas periodu, un šādu atbalstu varētu ieviest uz gadu.

Labklājības ministrijā neatbalstīja šo priekšlikumu, skaidrojot, ka patlaban minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze ir piesaistīta 2018.gada mediānai, taču no nākamā gada 1.janvāra ir paredzēta minimālās aprēķina bāzes pārskatīšana, turpinot to darīt katru gadu. Attiecīgi LM plāno izstrādāt grozījumus likumā par valsts pensijām, kur minimālo vecuma pensijas aprēķina bāzi vairs nesaistīs ar konkrētu lielumu, bet tā būs kā procentuāla vērtība no nākamā gada mediānas, norādīja ministrijā.

Paredzēts, ka minimālās pensijas tiks pārskatītas kopā ar pensiju indeksāciju.

Deputāte Anda Čakša piebilda, ka patlaban būtu jādomā par visām iedzīvotāju grupām, nevis tikai individuālajām, proti, pensionāriem un personām ar invaliditāti.

"Ir svarīgi uzturēt seniorus, bet es nevaru vienaldzīgi noskatīties uz visām sabiedrības grupām, kur inflācija izraisījusi krīzi ģimenēs. Ja mēs salīdzinām mammu ar diviem pusaudžiem un senioru ģimeni, tad izmaksas būs lielākas tanī pusē, kur ir divi pusaudži - augoši organismi. Ir jābūt sistēmiskam, centrētam atbalstam visiem Latvijas iedzīvotājiem," uzsvēra Čakša.

Tāpat deputāti neatbalstīja Klementjeva un deputāta Vitālija Orlova priekšlikumu, kas paredz izmaksāt šī gada decembrī vienreizēju atbalstu inflācijas kompensēšanai. To izmaksātu valsts vecuma pensiju saņēmējiem, neņemot vērā piemaksu pie pensijas par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, un invaliditātes pensiju saņēmējiem un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem.

Paredzēts, ka atbalstu izmaksātu pilnā piešķirtās pensijas apmērā personām, kuru pensijas apmērs nepārsniedz 500 eiro, bet personām, kuru pensijas apmērs ir no 500 līdz 1000 eiro, izmaksātu atbalstu 75% no piešķirtās pensijas, savukārt personām, kuru piešķirtais pensijas apmērs pārsniedz 1000 eiro, atbalstu izmaksā 25% apmērā no piešķirtās pensijas.

LM norādīja, ka šī iecere no pamatbudžeta izmaksātu 171 miljonu eiro. Ministrijā skaidroja, - ja personai ir 500 eiro pensija, tad tā saņemtu 500 eiro, bet, ja, piemēram, 1000 eiro pensija, tad - 750 eiro, savukārt inflācija jau tikšot kompensēta līdz ar pensiju indeksāciju.

Par šo priekšlikumu no deviņiem deputātiem nobalsoja četri.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais