Valsts varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma. To paredz Labklājības ministrijas valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par iedzīvotāju atbalsta pasākumiem nākamajā apkures sezonā, vēsta LTV raidījums "Panorāma".
Tiesa, atbalsts stātos spēkā tikai virs noteikta sliekšņa - 68 eiro par megavatstundu.
Tāpat tiek plānoti atsevišķi pabalsti maznodrošinātajiem. Piedāvātie pasākumi valsts budžetam varētu izmaksāt apmēram no 450 līdz 468 miljoniem eiro. Konkrētas izmaksas ir atkarīgas no tā, vai īstenos visus vai tikai daļu no atbalsta pasākumiem. Jo mazāks būs mājsaimniecības patēriņš, jo lielāks būs atbalsts.
Premjera Krišjāņa Kariņa vēlmi piešķirt mērķētus pabalstus, labklājības ministrs Gatis Eglītis kritizē. Viņaprāt, tas radītu pārāk lielu administratīvo slogu, turklāt, šogad to izdarīt nevarot.
"Ja mēs ejam uz automātiskiem, mērķētiem, ļoti mērķētiem pasākumiem, ko premjers arī gribēja redzēt, to var darīt, bet tad mums ir jārēķinās ar milzīgu administratīvo slogu sociālajiem dienestiem šajā apkures sezonā, un to mēs negribam pieļaut," komentēja G. Eglītis.
Taču darbs pie mērķētu un automātiski izmaksājamu pabalstu sistēmas turpināsies. Labklājības ministrija plāno līdz 2023./2024. gada apkures sezonai izveidot mājsaimniecību reģistru, kas palīdzētu sasniegt šo mērķi.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.
LM aplēses liecina, ka dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro par megavatstundu. Attiecīgi paredzēts, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem), tad valsts kompensēs 50% no izmaksu pieauguma - 35 eiro par megavatstundu.
Savukārt, ja ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus), valsts kompensēs 75% no pirmajai grupai noteiktā atbalsta, proti, 75% no 35 eiro par megavatstundu jeb 26 eiro par megavatstundu.
LM prognozē, ka vidējais siltumenerģijas tarifs mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būtu 150 eiro par megavatstundu robežās. Līdz ar to kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu tikt noteikts 50% apmērā no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkure sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu, kura ir 68 eiro par megavatstundu.
Tāpat LM rosina noteikt elektroenerģijas cenu griestus, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu daļēji kompensētas izmaksas par elektroenerģiju. Tie attiecīgi būtu nosakāmi 0,160 eiro par kilovatstundu, bet maksimālais kompensācijas apmērs tiktu noteikts 0,100 eiro par kilovatstundu.
Paredzēts, ka atbalsta instruments tiks iedarbināts tikai tajā gadījumā, ja elektroenerģijas cena konkrētajā mēnesī pārsniegs 0,160 eiro par kilovatstundu. Attiecīgi pirmās 100 kilovatstundas tiktu kompensētas 100% apmērā, nākamās 100 - 50% apmērā, bet katras turpmākās 100 - 25% apmērā.
Tādējādi vienai mājsaimniecībai maksimālais kompensācijas apjoms nepārsniegtu 35 eiro, ja patēriņš ir līdz vienai megavatstundai.
Tāpat LM paredz jauna atbalsta veida ieviešanu - automātiska rēķina par energoresursa lietošanu samazināšana zemu ienākumu mājsaimniecībām, kuru vienas personas ienākumi nepārsniedz 743 eiro un pārējo mājsaimniecībā esošo personu ienākumi ir līdz 520 eiro.
Paredzēts, ka atbalsts tiks piešķirts, balstoties uz valsts reģistros un valsts informācijas sistēmās esošo informāciju par vienā mājoklī dzīvojošajām personām un to ienākumiem līdz noteiktam ienākumu slieksnim.
Plānotais atbalsta sniegšanas periods ir 2023.gada oktobris līdz 2024.gada aprīlis.
Kā otrs jaunais atbalsta veids tiek piedāvāta uz mājsaimniecību pašdeklarēšanās principu balstīta atbalsta maksājuma veikšana mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu slieksni nekā sociālās palīdzības ietvaros.
Savukārt, lai palīdzētu sabiedrības mazaizsargātajām grupām nomaksāt komunālos un citus rēķinus nākamajā apkures sezonā, LM piedāvā uzlabot mājokļa pabalstu, lai tam varētu kvalificēties plašāks cilvēku loks. Tiek piedāvāts arī vienreizējs pabalsts personām ar invaliditāti, senioriem un citi atbalsta veidi.
Portāls NRA jau rakstīja, ka atbalsta sistēmai jāsāk darboties 1. septembrī