Studējošā un studiju kredīta ņēmējam, kuram ir piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņu pagarinās par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā trīs gadus, paredz šodien valdības komitejas akceptētie grozījumi kārtībā, kādā piešķir, atmaksā un dzēš studējošā un studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem.
Grozījumi paredz - ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no normālā darba laika, par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas viņam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam.
Grozījumi noteiks, ka līgumsoda apmērs, ko piedzen no kredīta ņēmēja par kredītlīgumā noteikto saistību neizpildi, nepārsniedz 100% no izsniegtā kredīta summas.
Ņemot vērā ierobežotos līdzekļus valsts budžeta apakšprogrammai "Studējošo un studiju kreditēšana", noteikumu projekts papildināts ar punktu, kas nosaka, ka ministrijām ar 2013.gada 1.janvāri būs jāsniedz priekšlikumi valdībai par to profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem attiecīgajā gadā sāks dzēst kredītu no valsts budžeta līdzekļiem.
Ņemot vērā, ka uz laiku tiks pārtraukta jaunu pretendentu iekļaušana speciālistu sarakstā, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem, jāizvērtē tiesiskās vienlīdzības principa ievērošana, īstenojot studējošo kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Viens no risinājuma variantiem speciālistu piesaistē darbam valsts pārvaldē, izglītības, kultūras, veselības, sociālās aprūpes un citās iestādēs ir studējošo un studiju kredītu dzēšana tiem speciālistiem, kuri pēc augstskolas beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts vai pašvaldību institūcijās.
Nodrošinājums ar vienas profesijas speciālistiem valsts vai pašvaldību institūcijās var būt pietiekams, bet nodrošinājums ar citas profesijas speciālistiem - nepietiekams. Tās profesijas, kurās nodrošinājums ar speciālistiem ir nepietiekams, var tikt iekļautas profesiju sarakstā, kurās strādājošie var pretendēt uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt tās profesijas, kurās nodrošinājums ar speciālistiem ir pietiekams, netiek iekļautas profesiju sarakstā, kurās strādājošie var pretendēt uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Kredīta ņēmēji, kas strādā dažādās profesijās, atrodas dažādos apstākļos. Tie kredīta ņēmēji, kas strādā profesijās, un ar šo profesiju speciālistiem nodrošinājums valsts un pašvaldību institūcijās ir nepietiekams, atrodas vienos apstākļos, bet kredīta ņēmēji, kas strādā profesijās, un ar šo profesiju speciālistiem nodrošinājums valsts un pašvaldību institūcijās ir pietiekams, atrodas citos apstākļos.
Bez tam uz studējošā un studiju kredīta dzēšanu, sākot ar 2013.gadu, varēs pretendēt visi kredīta ņēmēji, ja vien šīs profesijas būs iekļautas profesiju sarakstā, kurās strādājošajiem sāks kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem un kredīta ņēmēji atbildīs noteikumu kritērijiem. Līdz ar to studiju un studējošo kredītu dzēšanas kārtība atbilst Latvijas Satversmes 91.pantā noteiktajam tiesiskās vienlīdzības principam.
Grozījumi vēl jāpieņem Ministru kabinetā.