Gada otrajā pusē bezdarba līmenis Latvijā varētu nedaudz pieaugt, pavēstīja banku analītiķi.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka ekonomikas atgūšanās pirmajā ceturksnī bija visai pārliecinoša, kas signalizēja par normalizācijas turpināšanos pēc pandēmijas laikā piedzīvotajiem ierobežojumiem. Rezultātā uzlabojās arī skatījums uz darba tirgu, kas daudziem palielināja izredzes un iespējas tajā atgriezties.
Lai arī pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis pieauga par 0,2 procentpunktiem līdz 7,3%, to veicināja darba meklētāju pieaugums, kas iepriekš to izvēlējās nedarīt. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits samazinājās par 8800 jeb 2%.
Tas, ka situācija darba tirgū atdzīvojas, liecina nodarbinātības kāpums, skaidro Gašpuitis. Ceturkšņa laikā nodarbinātības līmenis pieauga par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 5100. Tas norāda uz to, ka cilvēki darba tirgū atgriezās ātrāk, nekā darba tirgus spēja absorbēt. Taču ekonomiski neaktīvie joprojām ir neizmantots potenciāls nākotnes darba tirgum - 31,9% jeb 438 100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem joprojām nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Nodarbinātības līmenis 63,2% ir viduvējs rādītājs Eiropas Savienības (ES) valstu vidū.
Gašpuitis prognozē, ka tuvākajā laikā nenoteiktības līmenis turpinās kāpt, kas ierobežos darba devēju ambīcijas gan investēt, gan pieņemt jaunus darbiniekus. Visticamāk, ka uzlabojumi darba tirgū otrajā un trešajā ceturksnī turpināsies, bet tas varētu notikt mazāk izteikti kā citos gados. Primāri uzlabojumus virzīs sezonālie darbi un pēcpandēmijas atkopšanās pakalpojumos.
Taču ekonomikas sabremzēšanās uz gada otru pusi varētu nozīmēt izteiktāku bezdarba pieaugumu, visticamāk, izvairoties no krasiem lēcieniem, prognozē Gašpuitis. Viņaprāt, sekojot darba tirgum, būtiski būs sekot nodarbinātības izmaiņām, jo bezdarbs varētu sniegt vien ierobežotu skatījumu uz notiekošo. Bezdarba līmeni ietekmēs tas, cik daudz cilvēku saglabās motivāciju un cerības turpināt meklēt darbu, jo noteiktos apstākļos tie vienkārši var kļūt ekonomiski neaktīvi un no darba meklētāju rindām pazust.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka, lai gan ir augsta nenoteiktība un aug ražošanas izmaksas - bezdarba līmenis Latvijā turas nedaudz virs septiņiem procentiem (7,3%), kas ir samazinājums salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni, kad tas bija virs 8%. Opmane atzīst, ka pirmspandēmijas līmenis bija zemāks, tomēr, ņemot vērā straujās politiskās pārmaiņas reģionā un norobežošanos ekonomisko darījumu jomā no Krievijas, pirmā ceturkšņa bezdarba līmenis liecina, ka vairums uzņēmēju spēj tikt galā vismaz ar pirmajiem pārmaiņu soļiem.
Lai gan ir uzņēmumi, kuriem risks neatrast jaunus noieta tirgus vai avotus resursu iegādei saglabājās, tomēr lieli darbības sarukumi, kas ietekmētu nodarbinātību un bezdarbu nav vērojami, uzsver Opmane. Pandēmijas laiks iemācījis uzņēmumus nodrošināties ar resursiem, gadījumiem, kad izirst piegādes ķēdes, tas sākotnējā pielāgošanās laikā ļāva būtiski nemazināt ražošanu. Tiesa gan, lielākie izaicinājumi saistībā ar resursu nodrošināšanu vēl priekšā.
Turklāt, jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, strauji augušas un joprojām turpina augt resursu cenas, kas sadārdzina ražošanas izmaksas un var mazināt patērētāju interesi par dārgāku galaproduktu - iekšzemes tirgū realizētajai produkcijas ražošanas izmaksas ir pat par trešdaļu lielākas nekā pirms gada. Ražot ir kļuvis dārgāk un grūtāk, bet tas pašlaik neatspoguļojas būtiskā bezdarba pieaugumā, rezumē Opmane.
Pēc Latvijas Bankas ekonomistes minētā, otrā ceturkšņa sākums liecina, ka situācija darba tirgū joprojām ir nodarbinātajiem labvēlīga - saglabājas augsts pieprasījums pēc darbiniekiem, reģistrētā bezdarba līmenis turpina sarukt.
"Tomēr gada otrajā pusē, iespējams, vairāk izjutīsim ekonomiskās aktivitātes mazināšanos cenu un izmaksu kāpumu ietekmē, un arī bezdarba līmenis varētu manāmāk pieaugt," pauž Opmane.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka šī gada sākumā darba tirgū turpinājās pandēmijas radītās krīzes pārvarēšana, taču tā vēl nav pilnīga, un pie apvāršņa ir jauni riski. Strautiņš prognozē, ka bezdarba līmeņa samazināšanos un nodarbināto skaita kāpumu redzēsim arī otrā un trešā ceturkšņa datos, taču gada nogalē un nākamā gada pirmajā pusē darba tirgus rādītāju uzlabošanās bremzēsies - varbūt pat būs īslaicīga situācijas pasliktināšanās, summējoties dažādu globālo krīžu ietekmei.
Strautiņš uzsver, ka šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ļoti veiksmīgi, pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 5,9%, ko galvenokārt noteica eksporta labvēlīgā dinamika. Par nākotnes tendencēm signalizējošie aptauju dati vēsta par tikai ļoti mērenu situācijas pasliktināšanos globālo satricinājumu ietekmē, tāpēc ir cerības, ka gada sākuma pozitīvā inerce nodrošinās augošu nodarbinātību rūpniecībā un lielākajā daļā pakalpojumu eksporta nozaru - biznesa, informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, tūrisms.
Šobrīd ekonomiku nepārprotami labvēlīgi ietekmē pandēmijas ierobežojumu beigas, tāpēc Strautiņa ieskatā var pamatoti cerēt uz tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos otrajā un trešajā ceturksnī, kad turklāt bezdarba līmeņa krišanos veicinās sezonālie efekti. Vienlaikus Strautiņš atzīst, ka šo labvēlīgo scenāriju apdraud globālie riski, bet to ietekme darba tirgū vairāk izpaudīsies gada beigās un nākamgad.
Ekonomikas pārkaršanas ugunsgrēka ASV dzēšana ar procentu likmju kāpumu, enerģijas cenas, karš Ukrainā, drakoniskie Covid-19 apkarošanas pasākumi Ķīnā jau bremzē pasaules ekonomikas izaugsmi, un strauji krīt eksporta pasūtījumu indeksi lielajās ekonomikās. Strautiņš norāda, ka tieši Latvijas ekonomikā nozīmīgs faktors varētu būt koksnes produktu cenu kritums, noplokot mājokļu tirgus bumam ASV. Augstās cenas dažādām precēm, jo īpaši koksnei, palīdzēja Latvijai pārdzīvot pandēmijas ietekmi. Tāpat gada nogalē, bet jo īpaši nākamā gada sākumā mājsaimniecību patēriņu vājinās cenu kāpums enerģijai, mazākā mērā pārtikai.
Strautiņš atgādina, ka pandēmijas ietekme vēl nav pilnīgi pārvarēta. Zemākais darba meklētāju īpatsvars kopš globālās finanšu krīzes bija 2019.gadā, kad tas vidēji bija 6,3%, šogad tas vidēji varētu būt apmēram par 0,5 procentpunktiem augstāks.
"Skaidrs, ka bezdarba līmenis šobrīd nav Latvijas lielākā ekonomiskā problēma. Šis ekonomikai ir ļoti sarežģīts gads, kas sagādās daudz nepatīkamu izjūtu, bet vismaz mājsaimniecības daudz necietīs bezdarba dēļ. Šogad un nākamā gada sākumā liela daļa sabiedrības jutīsies mazāk nodrošināta nekā bija pērn - pat daudz strādājot un ienākumiem naudas izteiksmē pieaugot, nopirkt varēs mazāk," uzsver Strautiņš.
Vienlaikus ekonomists norāda, ka pirktspējas samazināšanās nenozīmē bezdarba kāpumu - pirmsindustriālās lauksaimniecības laikmetā cilvēki bija nabadzīgi, bet tieši tāpēc darba netrūka. Ekonomikas progress notiek, darbu aizstājot ar mašīnām. Strautiņš uzskata, ka šogad Latvijā notiks dārgo energoresursu un citu izejvielu aizstāšana ar darbu. Lai samazinātu enerģijas patēriņu, tiks siltinās mājas, kas ir darbietilpīgs process. Daudzi lauku iedzīvotāji centīsies pārvērst visus pieejamos un piemērotos koksnes resursus malkā, lai ietaupītu naudu vai to nopelnītu, pārdodot malku citiem. Sagaidāms, ka daudzi, gluži kā padomju laikā, centīsies saražot vairāk pārtikas paši.
"Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidro, ka ceturkšņa laikā bezdarba pieaugumu veicināja ziemas mēnešiem raksturīgais zemais sezonālo darbu skaits, kā arī pandēmijas ietekme un Covid-19 sertifikāta prasība strādājošajiem. Darbaspēka trūkums, ko uz laiku saasināja sertifikāta prasība, kā arī augstie Covid-19 saslimstības rādītāji un attiecīgi rekordlielais slimības lapu skaits, veicināja algu kāpumu un, iespējams, palīdzēja darba tirgū iesaistīt ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus.
Neaktīvo iedzīvotāju - tādi, kas nestrādā un aktīvi nemeklē darbu, - skaits ceturkšņa laikā samazinājās par gandrīz 9000. Buceniece norāda, ka nelielu daļu var skaidrot ar iedzīvotāju skaita kritumu, tomēr lielākā daļa, vai nu jau sāka strādāt vai arī sāka meklēt darbu. Tas ļāva ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pulkam šī gada pirmajos trīs mēnešos augt par 6600. Arī nodarbināto skaits auga gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 1,9%, gan nedaudz arī ar iepriekšējo ceturksni - visbūtiskāk to veicināja seniori un jaunieši. Pozitīva ziņa ir arī pieaugums pamatdarbā nostrādāto stundu skaitā.
Tādējādi darba tirgus situācija pirmajā ceturksnī drīzāk uzlabojās un spēlēja par labu darba ņēmējam, norāda Buceniece. Tai pat laikā ekonomiste atzīst, ka darba tirgus vēl nav atkopies no pandēmijas sekām - gan bezdarba, gan nodarbinātības, gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis atpaliek no 2019.gada rādītājiem. Laikā, kad pandēmijas riski Latvijā vismaz uz laiku ir atkāpušies, jaunus izaicinājumus ekonomikai met pandēmijas ierobežojumi Ķīnā, kā arī Krievijas karš Ukrainā un tā sekas. Tomēr vismaz pagaidām šo notikumu ietekme uz darba tirgu Buceniecei šķiet nebūtiska.
Nodarbinātības Valsts aģentūras dati liecina, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits pārstāja augt jau februāra vidū un kopš tā laika līdz pat šim brīdim ir tikai samazinājies. Savukārt aģentūrā reģistrēto vakanču skaits pavasara laikā ir ievērojami audzis un pēc ilgāka pārtraukuma pietuvojies pirms pandēmijas līmenim.
"Protams, ka sezonālie faktori sāk arvien vairāk stutēt šos radītājus. Tāpat arī palīdz plašā pandēmijas ierobežojumu mīkstināšana un iedzīvotāju pieprasījums pēc dažādiem atpūtas un izklaides pasākumiem, kas nu ir kļuvuši daudz pieejamāki. Lai šos pakalpojumus nodrošinātu, nepieciešami darbinieki," skaidro Buceniece.
Tomēr ekonomiste prognozē, ka gada otrā puse darba tirgum var izrādīties ne tik rožaina, un, iespējams, arī bezdarba līmeņa kāpums. Buceniece domā, ka augstās cenas arvien vairāk sāks bremzēt iedzīvotāju tēriņus un uzņēmumu investīcijas, nelabvēlīgi ietekmējot pieprasījumu gan pēc precēm, gan pakalpojumiem. Tāpat ekonomiste norāda, ka sprunguļus ekonomikas ritenī liek arī nepieciešamība aizstāt sadarbības partnerus no karā iesaistītajām valstīm. No uzņēmumu aptaujām izriet, ka uzņēmumi kļūst piesardzīgāki attiecībā uz nodarbināto skaita palielināšanu, kas šobrīd visvairāk vērojams būvniecībā un pakalpojumos.