Ekonomists: Gaidāmā energokrīze iedzīs iedzīvotājus "ātro" kredītu jūgā

© Ģirts Ozoliņš/F64

Ātrie kredīti varētu kļūt vēl pieprasītāki, jo ekonomiskie apstākļi spiedīs daļu sabiedrības aizņemties naudu. Pērn izsniegto kredītu skaits gan ir samazinājies, taču palielinājusies summa, ko lūdz aizdot klienti. Tas ir risks kredītu ņēmējiem, brīdina ReTV.

Distances jeb ātro kredītu kopējā izsniegtā summa pērn pieaugusi par 21%. Ievērojami - par 29% - pērn audzis līzingu, dažādu nomu un ar transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīti kredīti. Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa saka: “Cilvēkiem ir vajadzīgs finansējums, līdz ar to aug arī piedāvājums.”

Ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs uzskata, ka ekonomikas lejupslīdes dēļ daļa iedzīvotāju turpmāk būs spiesti ņemt naudu no nebanku kreditētājiem. “Pakalpojumu pieprasījumu daļēji varētu skaidrot ar energocenām, pārtikas cenām. Zinām, ka arī Rīgas namu apsaimniekotājs ir paziņojis, ka iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem ir ziemas periodā pieauguši. Šī brīža apsvērumi liecina - ja ieejam recesijā un redzam, ka valsts domā tikai un vienīgi par “mērķētu pabalstu”, tad mums ir pamats uzskatīt, ka iedzīvotāju pirktspēja un ekonomiskā aktivitāte mazināsies.”

Rudenī strauji varētu kāpt mājsaimniecību tēriņi par apkuri, degvielu, elektrību, pārtiku. Tas viss ietekmēs cilvēku maksātspēju. Būtiski cilvēkus informēt, kā rīkoties krīzes situācijās. Andris Šuvajevs kā risinājumu piedāvā arī valstij iesaistīties finanšu pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. “Pirmkārt, attīstīt krājaizdevumsabiedrības, kurai citas funkcijas un peļņa nav galvenais. Līdz ar to arī procentu likmes būtu zemāks un ,iespējams, vajadzētu arī domāt krīzes atbalsta fondiem, kur valsts varētu izsniegt bezprocenta aizdevumu iedzīvotājiem.”

Kopumā pērn izsniegti kredīti 579,82 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15% vairāk nekā 2020. gadā. Savukārt noslēgto darījumu skaits ir samazinājies par 175 tūkstošiem. Pērn bez kavēšanās tika segti teju 92% kredītu; arī lielākā daļa no kavētājiem savas saistības spēja nokārtot 30 dienu laikā.