Latvijā ir zemākais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs, turklāt tas ievērojami atpaliek no vidējā alus patēriņa Eiropas Savienībā, liecina Eiropas alus darītāju asociācijas apkopotie dati par laika periodu no 2003.gada līdz 2009.gadam.
Lai gan alus darīšana Latvijā tiek uzskatīta par vienu no tradicionālajām nozarēm, statistika liecina, ka mūsu kaimiņi ir lielāki alus cienītāji. Lielu ietekmi uz Latvijas alus nozares attīstību atstāja krīze ekonomikā, kā arī nozarei nelabvēlīgā nodokļu politika, skaidro Latvijas alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir 62,9 litri gadā, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir attiecīgi 83,4 litri un 85,4 litri. Turklāt Latvijas alus patēriņš ievērojami atpaliek arī no vidējā rādītāja ES, kas ir 75,3 litri, liecina asociācijas apkopotie dati.
2009.gadā Latvijas alus patēriņš sasniedzis rekordzemu rādītāju un nokrities pat līdz 2003.gada līmenim. Vēl sliktāki rādītāji bija vien 2004.gadā, kad alus patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju Latvijā veidoja 58,1 litrus. Ziedu laikus Latvijas alus nozare piedzīvoja 2007.gadā, kad alus patēriņš pieauga līdz 70 litriem.
Visaugstākais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju ES pēc Eiropas alus darītāju asociācijas datiem 2009.gadā bija Čehijā – 159,3 litri, tai sekoja Vācija ar 109,6 litriem un Austrija ar 106,2 litriem. Zemākais alus patēriņš ES vērojams Itālijā un Francijā, kurās tradicionāli lielā godā ir vīns.
Starp Baltijas valstīm Latvija bijusi arī kūtrākā alus eksportētāja – attiecīgi 2009.gadā eksportēti 125 tūkstoši hektolitru alus, kamēr Igaunija eksportējusi 262 tūkstošus hektolitru, bet Lietuva 162 tūkstošus hektolitru.
Pēc Eiropas alus darītāju asociācijas datiem 2009.gadā Latvijā importēti 176 tūkstoši hektolitru, kamēr Igaunijā 192 tūkstoši hektolitru un Lietuvā 292 tūkstoši hektolitru alus.
Kopumā ES kopš globālās krīzes ekonomikā ievērojami samazinājies gan kopējais patēriņa, gan saražotā alus apjoms, nokrītot pat zem 2003.gada līmeņa.