Nākamajā apkures sezonā atbalsta nebūs visiem; eksperti iesaka vasarā remontēt apkures iekārtas

Nākamā apkures sezona izmaksu ziņā solās būt sūrāka nekā šī. Valsts plāno atbalstu mērķēti – tikai tiem, kurus visvairāk ietekmē energocenu krīze un inflācija. Siltumapgādes eksperts Latvijas Radio norādīja, ka, lai samazinātu rēķinus, vasarā laika pietiek tikai esošās apkures sistēmas remontam,vēsta lsm.lv.

Līdz ar maiju beidzies valsts atbalsts elektrības un apkures rēķinu mazināšanai: vairs nav spēkā 100% valsts atbalsts elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) un elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas segšanai. Tāpat par maiju ikmēneša pabalstu vairs nesaņems ģimenes ar bērniem, seniori un cilvēki ar invaliditāti. Labklājības ministrijas (LM) paspārnē gan sagatavoti vairāki atbalsta pasākumi iedzīvotājiem, lai palīdzētu mazināt elektroenerģijas cenu pieaugumu arī nākamajā apkures sezonā. Labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie") atklāja, ka, visticamāk, nākamajā apkures sezonā iedzīvotāji nevar sagaidīt kādus ikmēneša pabalstus.

„Mans priekšnieks, ja tā var teikt, Kariņa kungs ir uzdevis uzdevumu, ka nevar būt vairs universālie pabalsti.

Mums jāskatās mērķēti uz tām grupām, kas visvairāk cieš no inflācijas un no energoresursu sadārdzinājuma.

Gan premjers, gan finanšu ministrs ir maka turētāji. Atkarībā no tā, cik būs pieejams budžeta finansējums atbalsta pasākumiem, tad no tā arī piedāvāsim pasākumus,” komentēja Eglītis.

Daļa Labklājības ministrijas piedāvāto atbalsta pasākumu jau guvuši valdības atbalstu, piemēram, pensiju indeksācija notiks septembrī, mēnesi agrāk, nekā ierasts.

„Otrs pasākums, par kuru mēs esam vienojušies, ir mājokļa pabalsti, ka tie turpināsies līdz gada beigām un valsts līdzfinansēs 50% apmērā šos izdevumus.

Pašvaldībām ir iespēja noteikt augstākus koeficientus dažādām mājsaimniecību grupām, lai tās spētu kvalificēties ar saviem ienākumiem mājokļa pabalstam. Tad ir lēmumi, kas stājušies spēkā jau pirms kāda laika, proti, no 1. jūlija neapliekamais minimums ir 500 eiro gan pensijām, gan algām. Arī tas dos savu efektu. Un mēs esam piedāvājuši vēl vairākus pasākumus no LM puses, bet par tiem vēl nav bijusi koalīcijā vienošanās. Tas viss „atduras” pret finansējumu,” klāstīja ministrs.

Līdz šī gada beigām būs spēkā arī 85% OIK samazinājums energointensīviem uzņēmumiem par 2021. gadu, kā arī samazināta vidējā OIK likme visiem elektroenerģijas lietotājiem, un valsts mērķdotācija pašvaldībām 50% apmērā sociālo pabalstu izmaksai.

Meklē scenārijus krīzes mazināšanai

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš norādīja, ka cenu kāpums līdz ar nākamās apkures sezonas sākšanos ir neizbēgams. Sarunas ar Ekonomikas ministriju notiek, un iecerēts līdz augusta beigām izstrādāt vairākus piedāvājumus dažādiem cenu kāpuma scenārijiem.

„Faktiski nezināmie ir vairāki. Cik izmaksās apkure, kāds būs kurināmo resurss, cik tas izmaksās un kāds būs iespējamais valsts atbalsta veids. Ir pilnīgi skaidrs, ka apkures sezonas izmaksas vismaz divkāršosies. Cilvēkiem jāgatavojas dzīvot krietni taupīgākā režīmā. Arī šis mērķētais atbalsts katrā ziņā nebūs tik lielā apjomā, kā bija. Tā mums izskatās,” stāstīja Salmiņš.

Arī pašvaldības saviem iedzīvotājiem varētu piešķirt kādus pabalstus, bet Salmiņš norādīja, ka tas būtu otrais solis. Primāri ir jāmazina atkarība no gāzes piegādēm, sakārtojot pašvaldību apkures infrastruktūru.

Aicina remontēt esošo apkures sistēmu

Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis, "Jūrmalas siltuma" vadītājs Valdis Vītoliņš prognozēja, ka ar šī brīža cenām siltuma tarifi pilsētās nākamajā apkures sezonā varētu būt virs simts eiro par megavatstundu.

„Tas nozīmē, ka vienistabas dzīvoklī ar siltuma tarifu 100 eiro par megavatstundu vidējais rēķins par siltumu aukstajos ziemas mēnešos varētu būt 150 eiro. Atskaitot, protams, vietas, kur siltums tiek nodrošināts, kurinot šķeldu. Tur droši vien cena nesasniegs tādus rekordus,” stāstīja Vītoliņš.

Viņš norādīja, ka līdz nākamajai apkures sezonai nevar paspēt nomainīt apkures sistēmas avotu vai nosiltināt māju, ja vēl projekts nemaz nav sākts. Vienīgais darbs, ko var paspēt vasaras laikā, ir remontēt esošo apkures sistēmu.

„Iedzīvotājiem ir jāvēršas pie sava namu apsaimniekotāja. Pat ne jālūdz, bet jāpiespiež veikt mājas esošās apkures sistēmas, arī ventilācijas sistēmas un karstā ūdens audits.

Ja apsaimniekotājs to nespēj izdarīt, tad jāmaina apsaimniekotājs. Nekam citam laika mums vairs nav,” stāstīja eksperts.

Jāsaved kārtībā ēka, lai no tās būtu pēc iespējas mazāks siltuma zudums. Vītoliņš uzsvēra, ka daudz ko var izdarīt bez lieliem kapitālieguldījumiem.