Piektdiena, 3.maijs

redeem Gints, Uvis

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Danusēvičs atklāj, kurām precēm veikalnieki uzliek lielāku uzcenojumu

© Oksana Džadana/F64

Pārtikas nozare vairākkārt brīdinājusi par pārtikas cenu kāpumu. Viens no piedāvātajiem risinājumiem bijis pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana. Tomēr tas radījis bažas, ka ietaupījumu gūtu tirgotāji, nevis pircēji, vēstīja LTV raidījums "Panorāma".

Tirgus pētniece Ingūna Gulbe skaidroja, ka jebkura uzņēmuma interesēs ir nopelnīt un zem katras cenas zīmes ir smalks aprēķins. Daži produkti tiek tirgoti pat ar zaudējumiem, lai piesaistītu klientus. Un uzņēmums paļaujas, ka pircējs nopirks ne tikai to, kam ir atlaide, bet arī to, kam ir, piemēram, 30% uzcenojums. Cenu noteikšanā dažādas priekšrocības ir arī lielajiem pārtikas preču veikalu tīkliem. Viņi produktu iepērk vairumā un no ražotāja produktu iepērk par ievērojami zemāku cenu nekā mazais piemājas veikals.

"Vienlīdzīgums un taisnīgums nekad pasaulē nav bijis un droši vien arī nebūs, nu tāds absolūtais taisnīgums.

Bet ir tāds termins kā tirgus spēks un lieliem uzņēmumiem, lieliem tirgotājiem ir tirgus spēks lielāks nekā maziem," skaidroja eksperte.

Tirgus pētniece gan norādīja, ka Latvijā monopola nav un lielajiem pārtikas veikaliem cenas ir līdzīgas. Mazie veikali lielākoties esot dārgāki, bet tie biežāk atrodas tuvāk dzīvesvietai un piedāvā tai tirdzniecības vietai aktuālāko produkciju.

"Tie mazie veikaliņi skatās, kurā rajonā tas ir. Vai tas ir tādā mazā mikrorajonā, kur cilvēki nav tik pārtikuši, tad tie produkti ir vienkāršāki un lētāki, bet, ja tas ir Skanstes rajonā, kur jaunās ēkas, tur ir pa visam cita veida produkti," vērtēja Gulbe.

Arī Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA) norādīja, ka vismaz pamatpreču cenas ir vienādas vai vismaz ļoti līdzīgas. Uzņēmumam bilances plusa zīmi nes atsevišķas preču grupas.

"Veikalam, lai izdzīvotu, vajag 25% līdz 30% piecenojumu. Mums ir elektrība, darba algas, kas sastāda vairāk nekā pusi no piecenojuma.

Ir atsevišķas preču grupas, uz kurām mēs kompensējam šo samazināto piecenojumu ikdienas precēm. Alkoholam ir augstāks - 30-40%. Saldumiem un tādām lietām," skaidroja LTA valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.

Asociācijā norādīja, ka PVN samazināšana būtu efektīva, lai samazinātu kopējās pārtikas cenas. Konkurence neļaušot tirgotājiem izmantot situāciju, lai paceltu cenas. Tāpat tirgotāji piekristu uzrādīt divas cenas - pirms PVN atlaides un pēc.

Gulbe piebilda, ka Polija nodokli ir samazinājusi, un daudz lielāks zaudējums valstij būtu, ja iedzīvotāji brauktu iepirkties uz Poliju nekā PVN samazinājums.