"Vienu no lielākajām problēmām Rīgā ir energoefektivitāte. Nesen dzirdēju frāzi, ka Rīga ir nogulējusi energoefektivitātes pasākumus. Jā, nu tā tas ir, " intervijā aģentūrai LETA sacīja "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.
Pēc viņa teiktā, Valmierā, Liepājā augstas siltumenerģijas cenas bija stimuls veikt energoefektivitātes pasākumus. Rīgā siltumenerģijas cena vienmēr ir bijusi viena no zemākajām valstī, līdz ar to tas nemudināja veikt šos energoefektivitātes pasākumus. Arī sabiedrība droši vien Rīgā, pēc "Rīgas siltuma" vadītāja paustā, ir citādāka nekā mazākās pilsētās, kurās siltināšanas programma noritēja veiksmīgāk. Tur nostrādājis sniega bumbas efekts - viena māja uztaisa labu projektu, pārējie redz, ka tas ir ļoti efektīgi, un dara to pašu. Rīgā jau sarunas nenotiek pat starp kaimiņiem, kur nu vēl mājām. Arī Rīgā ir labi piemēri, kur vienai nosiltinātai mājai iekšpagalmā seko citas, taču tas nav tik efektīvi kā mazākās pilsētās.
"Energonabadzība ir tas būtiskākais jautājums, pie kā valdībai vajadzētu strādāt un domāt, lai spiediens un ietekme uz budžetu nebūtu tik liela. Skaidrs, ka atbalsts apkures maksājumiem būs jāsniedz arī turpmāk. Manuprāt, tas ir šausmīgi, ja siltumenerģija Rēzeknē ir 190 eiro par megavatstundu. Mēs visu laiku dzīvojam ar 40, 50, 60 eiro par megavatstundu, kas jau likās daudz. "Latvenergo" ir iesniedzis tarifu, kas paredz līdz 211 eiro par megavatstundu, un, pieliekot mūsu sadaļu, tie ir 230 eiro vai vairāk par megavatstundu. Es ceru, ka tā nebūs," teica N. Talcis.
Pēc viņa aplēsēm, tomēr situācija varētu nebūt tik dramatiska.
"Nevajag sabiezināt krāsas, bet pāri 100 eiro noteikti varētu būt. Ja biržas cena gāzei ir 100 eiro, tad attiecīgi jāskatās "Latvenergo" tarifs, un mūsu tarifs ir plus vēl apmēram 30 eiro. Pie kura līmeņa apstāsies, es nezinu, bet jācer, k a nebūs pāri par 100 eiro.Vasarā patēriņš būs būtiski mazāks, kas palīdzēs samaksāt rēķinus, bet kas būs rudenī, kad atsāksies apkures sezona…" bilda N. Talcis.