Latvijā izveidotā Eiropas Savienības (ES) fondu vadības un kontroles sistēma ir atbilstoša ES noteiktajam regulējumam un tajā nepastāv pārlieku striktas prasības, uzsver Finanšu ministrija (FM).
Ministrija arī noraida Valsts kontroles revīzijā secināto, ka FM nav novērsusi vairākus būtiskus trūkumus ES fondu apguves uzraudzības sistēmā un šajā sistēmā ir nelietderīgi tēriņi.
Kā aģentūru LETA informēja FM Komunikācijas nodaļā, ministrijas speciālisti uzskata, ka Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijas ziņojumā iekļauts nekorekts un sabiedrību maldinošs apgalvojums, ka ES fondu uzraudzības sistēma nerada pārliecību par sistēmisku pieeju ES finansējuma izlietošanas kontrolē.
Eiropas Komisija (EK) ir akreditējusi Latvijā izveidoto ES fondu vadības un kontroles sistēmu, tādejādi apstiprinot tās atbilstību ES noteiktajam regulējumam. Turklāt atbilstoši gan EK, gan Latvijas iniciatīvām ir jau veikta virkne vienkāršošanas pasākumu, kas arvien vairāk samazina dažāda veida kontroles, atvieglo noteikto prasību izpildīšanu, samazinot resursu patēriņu.
Tāpat FM uzskata, ka VK konstatējums par nepieciešamību FM kā ES fondu vadošajai iestādei optimizēt iekšējo organizatorisko struktūru ir neizsvērts. Vadošā iestāde šā gada aprīlī ir veikusi reorganizāciju tieši ar mērķi nodrošināt maksimāli efektīvu darbu, kā rezultātā funkcijas departamentu līmenī ir optimāli organizētas un nodalītas gan tematiski, gan pēc satura.
Ir nodalītas katras ES fondu darbības programmas individuālās vadības struktūrvienības gan plānošanas, gan uzraudzības jautājumos, ņemot vērā, ka darbības programmas ir specifiskas gan pēc finansējuma saņēmēju loka, gan administrēšanas, gan projektu tipiem, ieviešanas nosacījumiem, norāda FM.
VK arī norāda, ka, veicot maksājumu pieprasījumu pārbaudes, iestādes izdevumu attaisnojošos dokumentus joprojām pārbauda pilnā apmērā, nevis izlases veidā. Savukārt FM skaidro, ka ES fondu kontroles ir balstītas uz risku analīzi. ES fondu vadības un kontroles sistēmā paredzētās kontroles un pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz EK regulu un EK auditoru prasībām, lai nodrošinātu ES fondu līdzekļu pareizu izlietojumu dažādos projekta īstenošanas un izdevumu veikšanas posmos, lai samazinātu neatbilstoši veikto izdevumu rašanos.
FM atzīmē, ka jau līdz šim ir veikusi vairākus nozīmīgus pasākumus, kas ļāvuši gan samazināt administrēšanas un kontroļu izmaksas, gan paātrināt maksājumu plūsmu finansējuma saņēmējiem un uzlabot iestāžu sadarbību ar finansējuma saņēmējiem atbilstoši principam "orientācija uz klientu", kas arī būtiski atslogo gan iestāžu, gan finansējuma saņēmēja resursu patēriņu.
FM jau iepriekš ir atzinusi, ka 100% kontroles ne vienmēr ir adekvātas un aicinājusi iestādes pārbaudes veikt izlases veidā, kas apstiprināts gan normatīvos aktos, gan vadlīnijās. Tomēr, ņemot vērā konstatētās iespējamās neatbilstības un krāpšanās gadījumus, FM uzskata, ka nav pieļaujama nepietiekoši izsvērta pārlieku vienkāršošana un kontroļu minimizēšana ar mērķi tikai ietaupīt administratīvos resursus.
LETA jau ziņoja, ka VK secinājusi, ka FM pilnveidojusi neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanas un uzraudzības kārtību, taču nav novērsusi vairākus būtiskus trūkumus ES fondu apguves uzraudzības sistēmā.
ES fondu apguves uzraudzības sistēma nerada pārliecību par sistēmisku pieeju ES finansējuma izlietošanas kontrolē un analīzē. Pašlaik ES fondu vadība tiek vērsta uz naudas līdzekļu ātrāku apguvi, nevis efektīvāku un pamatotāku pasākumu īstenošanu, ko pierāda VK konstatētie trūkumi ES fondu finansējuma plānošanā un pārdalē starp aktivitātēm.
VK konstatējusi, ka FM nenodrošina kvalitatīvu ES fondu vadību makroekonomiskās stabilitātes sasniegšanai, jo netiek īstenota atbilstoša ES fondu ieguldījumu ietekmes novērtēšana.
Joprojām, veicot maksājumu pieprasījumu pārbaudes, iestādes izdevumu attaisnojošos dokumentus pārbauda pilnā apmērā, nevis izlases veidā. Tādējādi FM nav nodrošinājusi pietiekami efektīvu un ekonomisku 2,7 miljonu latu izlietošanu, secina VK.
Kā norāda VK, FM nav veikusi uzlabojumus organizatoriskās struktūras optimizācijā. ES fondu vadošās iestādes struktūra ir sadrumstalota, mazas nodaļas veic līdzīgas funkcijas, un ir saglabāta vadītāju un darbinieku proporcija 2009.gada līmenī - viens vadītājs uz 1,8 darbiniekiem.