Šogad ekonomika attīstās negaidīti strauji un pirmajos trīs šā gada ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu būt pieaudzis jau par 3,1%, ko veicināja mūsu tirdzniecības partnervalstu straujā atkopšanās, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
Viņš apliecina, ka eksports joprojām ir uzskatāms par Latvijas ekonomikas virzītāju, tomēr tā pozitīvo ietekmi trešajā ceturksnī slāpēja pieaugošais imports, kas gan pašlaik esot adekvāts Latvijas eksportspējai.
Kā skaidro ekonomists, privāto patēriņu, kas faktiskajās cenās palielinājās par 3,3%, vēl joprojām ietekmēja bezdarbs un nepieciešamība samazināt saistību slogu, līdz ar to ceturkšņa sezonāli izlīdzinātā izaugsme esot nebūtiska. "Cilvēkiem, kuri ir bez darba, nav citas izejas, kā vien turēties pie iespējami zema patēriņa, kamēr cilvēkus ar darbu patēriņu ierobežo esošais saistību slogs. Būtisku uzlabojumu varēs gaidīt tikai pēc laika, kad stabilizēsies cilvēku ienākumi un pārliecība, ka pārskatāmā nākotnē nebūs nepatīkamu šoku," uzsver Stikuts.
Skaidrojot investīciju ietekmi uz IKP izaugsmi, Stikuts saka, ka investīcijas gada sākumā veidoja krājumu izmaiņas, tomēr patlaban izskatās, ka ir sākušas atgriezties arī investīcijas pamatkapitālā. Arī tiešo investīciju plūsma pēdējos divos ceturkšņos bijusi diezgan stabila, un septembrī tiešie investori pat uzrādījuši peļņu. Ekonomists pieļauj, ka arī turpmāk investīcijas pamatkapitālā turpinās pieaugt, kas ir nepieciešams eksporta potenciāla kāpināšanai.
Saskaņā ar "Swedbank" aplēsēm IKP šogad kopumā būs par aptuveni 0,5% mazāks nekā pērn, bet to galvenokārt noteikšot bāzes efekts. Savukārt jau nākamgad IKP varētu pieaugt par 3% vai vairāk, kas būšot atkarīgs no strukturālo reformu gaitas.
"Piemēram, pašlaik nākamā gada budžeta konsolidācija balstās uz nodokļu sloga palielināšanu un īslaicīgiem izdevumu samazinājumiem, kas ilgtermiņā maz ko dod. Savukārt sociālā nodokļa likmes un minimālās algas palielināšanai ir gaidāma, visticamāk, negatīva ietekme uz jaunu darba vietu radīšanu, tieši otrādi, tas veicinās nelegālo nodarbinātību. Ekonomikas sakārtošanā ir daudz kas darāms, lai radītu drošības sajūtu un veicinātu iedzīvotāju vēlmi palielināt tēriņus, bet uzņēmējiem piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darbavietas ārpus pelēkās ekonomikas," akcentē bankas eksperts.
Kā ziņots, IKP trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, sezonāli izlīdzinātājos datos audzis par 0,9%, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) informācija.
Savukārt gada laikā, salīdzinot šā gada trešo ceturksni ar 2009.gada trešo ceturksni, sezonāli izlīdzinātais IKP pieaudzis par 2,5%. Sezonāli neizlīdzinātajos datos IKP gada laikā palielinājies par 2,9%.
Kā skaidro CSP, izmaiņas IKP noteica apjomu kāpums tirdzniecībā par 17,4%, transporta un sakaru nozarē - par 5,4% un apstrādes rūpniecībā - par 20,2%. Apjomu kritums saglabājās būvniecībā - par 13,1%.
Tirdzniecības īpatsvars IKP struktūrā ir 17,4%, transporta un sakaru nozares - 13,8%, apstrādes rūpniecības - 12,6%, bet būvniecības - 6,4%.
Kopumā IKP kopapjoms salīdzināmās cenās šogad trešajā ceturksnī veidoja 1,801 miljardu latu, bet faktiskajās cenās - 3,286 miljardus latu. Otrajā ceturksnī šie rādītāji bija attiecīgi - 1,675 miljardi latu un 3,143 miljardi latu, bet pirmajā ceturksnī - 1,463 miljardi latu un 2,853 miljardi latu.